Nekādu pretrunu nav. Ķirurgs un zobārsts vienmēr ir problēma, neatkarīgi no dzimuma. Pie ginekologa vīrieša es nekad neesmu bijusi. Bērnībā viens imunologs taustīja manus limfus, un es aiz pārdzīvojumiem gandrīz noģību. Man man pat gājiens pie friziera vīrieša bija baigais pārdzīvojums!
Un ja tas ir tik dabiski, tad nafig no tā jāmēģina tikt vaļā? :/
Nujanu - nafig :)
Nu, ja tas tiešām traucē, tad to var labot tāpat, kā var mainīt matu krāsu. Bet nu labi, runa jau patiesībā ir par to, cik lielu uzmanību mēs pievēršam tam, vai cilvēkam, ar kuru ir jāsaskaras darba attiecībās, ir krāniņš vai nav.