jā. es nesmēķēju 5to mēnesi. fiziski gribēties vairs negribas nemaz. smaka un garša [laikam :D] riebjas.
bet, kad es ieraugu cigareti.. vai paciņu... vai kā vijas dūmi.. vai filmās, kad kāds smēķē.. iekšā viss notrīs. es tagad skaidri zinu, ka pat, veiksmīgi iznīcinot "paradumu", nu, to sajūtu, ka tukši pirksti un mute un kas tikai vēl nē, izslēdzot cīgas kā savas dzīves daļu - es nekad nepārstāšu gribēt cigareti. iekārot. šausmas.
pat, ja tu atmet, smēķētājs tu esi un paliec.
un es būtībā zinu, ka agrāk vai vēlāk es izsmēķēšu vēl vismaz vienu. un vienīgā cerība, ka man tik ļoti riebsies, ka nevarēšu atsākt.
Vo vo. Tas bija viens iemesls, kāpēc es kādu laiku pīpēju kā tvaikonis. Jo man likās - tu tāpat nekad nevari atmest.
Nē, pē, pē, tādas domas domāt vispār nedrīkst.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}