Nu, jā, bet kad Bišķiņš te ārdījās pa visu māju pie kaut kāda fucking 50centa teiksim ārprāta skaļumā, tad es tā viņam gribēju piezvanīt, tā piezvanīt, ka ļaudīm ar vājākiem nerviem to pat iedomāties nav ieteicams. Vai arī samest vannā visus atskaņotājus, datorus un pārējās modernās tehnoloģijas, kam piemīt jele vissīkākā spēja kaut ko nospēlēt. Varbūt es vienkārši esmu nervoza, neiecietīga un... nu, vienvārdsakot pilnīga kuce, bet pa kopā nodzīvotajiem gadiem man, ai, kā bija noriebies vai nu nolīst kaut kur tā patālāk vai nepārtraukti lūgties: klusāk, Klusāk, KLusāk, nu, bļaģ, nu, lūdzu, klusāk! Apmēram tā, kaut kā.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}