Shelly -

man liekas, ka cilvēks sastopas ar citiem, lai caur viņiem skatītos uz sevi. nu tapēc jau gandrīz visiem patīk runāt par sevi un klausīties par sevi. un patīk dzirdēt gandrīz tikai labu (tāpēc patīk satikties ar "noteiktām personām"), jo patīk jau tie greizie spoguļi, kādi bija bērnībā atrakciju parkā.

bet tas droši vien ir tikai viens no iemesliem. vai arī man vienkārši tāds garstāvoklis.

(Reply to this) (Thread)

Jā, bet tur ir atkal tas jautājums, kāpēc mēs dažos saskatām sevi, bet citos ne, un ko tieši mēs tur vispār saskatām. Jo ir cilvēki, ar kuriem man it kā nav nekā pārāk daudz kopīga, bet ir baigi patīkami. Un ir tādi, ar kuriempavisam pretēji. Tad droši vien jau kaut kadi saskarsmes punkti ir, tak viņi ir tik gandrīz nenotverami vai vismaz sarežģīti formulējami.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu ne jau vienmēr ir patīkami redzēt sevi. varbūt kāds tev rāda spogulī tevi tādu, kāda tu varētu izskatīties pēc vētraina burziņa deviņos no rīta.. varbūt tāpēc citi patīk un citi ne. es nezinu. bet tie simpātijas punkti. jā - tie, iespējams, ir netverami. mirklīgi ieraugāmi.

(Reply to this) (Parent)