Shelly -

Man, starp citu, grūti gāja ar bērna slēpotmācīšanu. Nebija viņš no tiem, kas no 3 gadiem ķiverītē duj lejā pa lielo kalnu. Jau domāju, ka varbūt tiešām nevajag uzspiest. Bet nu tikko ir atgriezies no Kaķīškalna, kur slēpoja ar tēti un tēta brāli, un pirmo reizi pacēlās ar pacēlāju, un visi bij apmierināti:)

(Reply to this) (Thread)

Un kā nu nebūs? Kad es vēl nodarbojos ar kalnu slēpošanu (tieši Kaķīti, starp citu), pie mums tur bieži brauca sīkie (droši vien Tava vecumā) trenēties.
Un lielākoties nesūdzējās. Sūdzējās lielie, jo tiem mazajiem nav gluži skaidrs par robežu, kuru nedrīkst pārkāpt, lai sevi neapdraudētu. Bet dīvainā kārtā nekas bīstams nenotika. Viņi ir izturīgi. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

oi, man pašai ar baigi gribējās, netiku šoreiz:(
bet domāju, ka mans mazais slēpotājs dažus gadus vēl nekādu robežu nepārkāps, viņš ir drusku lempīgs un bailīgs, un man ir liels prieks, ka viņš TOMĒR slēpo:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, ka prieks.
Tomēr atceries, ka ātrums aizrauj. Nu, piemēram, ja Tu nostātos pašā kalna augšā un gribētu bez neviena pagrieziena nobraukt lejā (nu, nobrauciens), Tu diez vai to izdarītu. Taču, tiklīdz Tu tomēr sāktu kustēties, Tu neko daudz nebremzētu.
Un nav tas nemaz tik bīstami. Galvenais ir zināt, ko dari. Tāpēc neesi tik pārliecināta par to viņa bailīgumu. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šis ir bijis īsākais klusēšanas mēnesis, kādu vien esmu redzējusi!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet es taču nekomentēju Tavus ierakstus! :)
Vairs nē. Šomēnes nē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paklausies, tas ir vienkārši infantīli. Vēl viens stulbība un dabūsi banu. Uz mēnesi, drošības pēc. Man apriebies tēlot pacietīgo un mīļīgi smaidīt, kāmēr tu te dirsinies.

(Reply to this) (Parent)