Es, savukārt, Ziemassvētku vakaru pavadīju kino. Noskatījos jauno 3D "Avatāru". 9/10. Apmierināti ņurdu. Kino patiešām ir viena no lielākajām baudām manā dzīvē, pat ja piesardzības nolūkos jāsēž uzpurnī (un vienatnē).
ps nu, labi, ne gluži vienatnē. Ne tuvu, patiesībā. Šī bija socioloģiski interesanta pieredze, jo tieši Ziemassvētku vakarā kino bija pārbāzts pilns ar, pieļauju, lieliem un maziem pareizticīgajiem jeb, vienkārši, izsakoties krievvalodīgajiem. Bet (gandrīz) visi uzvedās ļoti korekti.