Māksliniece izrādīja apsveicamu patstāvību, tāpēc lielāko daļu laika varēju mierīgi bīdīt savas štelles. Un tādu ir iekrājies daudz: jāpiesaka ūdens skaitītāju maiņa, jāizdomā, kur un kādas pirkt apmēram 100 avārijas stāvoklī nonākušas mājas lietas: grīdas spoguli, jo iepriekšējam salūza kāja, spilvenu Lauvam, jo vecais ir vienkārši nenormāli vecs un saplacis, jaunu gultu, jaunas restes gultai vai vienkārši biezāku matraci...
Šai sakarā: vai ir kāds kantoris, ko noteikti varat ieteikt mēbeļu utilizācijai (konkrēti, jāatbrīvojas no veca, nu jau divās vietās salauzta dīvāna, kas bīstami čīkst, kad uz tā apguļos)? Vai varat ieteikt kādu kantori, ar ko noteikti nevajadzētu sasieties?
Kad šovakar pēc darba ietrausos taksī ar pusotru metru augstu spoguli vienā rokā, spilvenu otrā, kā arī telefonu un diezgan smagu somu zobos, vadītājs man aizrādīja, ka durvis jāaizverot saudzīgāk. Man radās jautājums, kā viņš ar tik trauslu priekšmetu kā konkrētais auto taisās piedalīties ceļu satiksmē. Tas taču ir bīstami, galu galā. Var trāpīties daudz jaudīgāki objekti par mani. Kāds olis, vai betona apmale, vai cits satiksmes dalībnieks, piemēram, uz padsmit tonnām.
Bet es biju tik laimīga, ka viss ir ielīdis ar milimetra precizitāti un pirmo piegājienu, ka nejautāju neko, smaidīju kā saulīte un atkārtoti atvainojos. Vadītājs atmaiga tiktāl, ka otrā galā pat palīdzēja visu izkrāmēt. Vai varbūt viņam vienkārši bija bail, ka viņa papīra kariete tomēr izjuks gabalos, ja es tai pieskaršos ar savu dēmonisko spēku, he he.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |