Sešos no rīta pamodos tādēļ, ka nevarēju pagriezties. Pamodos un sapratu, ka pagriezties nevaru, jo man uz kājām guļ kaķis.
Vai es varu gulēt negrozoties? Nē. Vai es varu pagrūst kaķi? Precizēšu - vai es varu pagrūst savu mīļo kaķi, kam vēl pirms gulētiešanas dziedāju "I was born to love you - every single day of my life?" Nē, protams!
Tāpēc es uzmanīgi izvilku kājas no kaķapakšas, un gulēju tālāk.
Vienīgi jau bez segas, jo tā palika zem kaķa, kas arī rāmi gulēja tālāk.
Man visi darba papīri kārtīgi salikti pa mapītēm. Ir mapīte "Tbilisi", ir mapīte "Komandējums uz Frankfurti", ir mapīte "Reprezentācijas izdevumi", un ir mapīte "WTF?!?".
Varbūt atkal kļūt par tikpat kaislīgu lasītāju kāda biju padsmitnieces gados nav nemaz ne tik neiespējami. Varbūt vienkārši jāsāk lasīt tās pašas grāmatas, ko lasīju toreiz.
ps - esmu aprijusi Šerloku Holmsu, un tagad no somas* esmu izvilkusi vēl nelasītu Vonnengūtu.
* ar tām somām vispār ir negals. Dārgā radinieki izdāļāja grāmatas, kas viņiem aizved liekas vietas. Tas, ko viņi beigās atveda, pilnīgi noteikti nebija tas, ko mēs izvēlējāmies. Lai man nestāsta, ka mēs izvēlējāmies Karpovica "Filozofija, tās priekšmets un loma sabiedrībā" (Zvaigzne, 1968. gads) un divas "Mana Dagestāna" (apmēram tas pats gads). Vai vecos, zaļos CSDD noteikumus (visi, kas mācās uz tiesībām, zina, ka zaļās grāmatas vairs neder, jāmācās no zilajām grāmatām). Viens no maniem pirmajiem ķecerīgajiem plāniem pēc tiesību dabūšanas būtu vairumu somu salādēt mašīnā un aizvest uz kādu pansionātu vai slimnīcu, kur cilvēkiem tāpat nav ko darīt. Taču pāris grāmatas katrā somā ir patīkams pārsteigums.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |