A. appētīja manu kāju no visām pusēm un nolamāja mani par sasodīto hipohondriķi.
- Pārbaudīties, protams, var, - viņš teica. - Bet saderam: nekā tev nav. Nekā! Es esmu redzējis ērču kodienus, un esmu redzējis Laimu, un tas izskatās pavisam citādāk. Tev ir vulgārs zilums.
Vārgi mēģināju pīkstēt, ka man nav tikai zilums, ka man ir arī bumbulis, un ne no kā, out of the blues, un nekas tāds man agrāk nav bijis, bet A. tikai izteiksmīgi atvicinājās.
Sākumā nedaudz samulsusi, mājās devos visai apmierinātā garastāvoklī. Tas taču ir labi! Tas ir lieliski! Nopirku vafeļu tortīti un dzērienus vairākiem kokteiļiem. Un tumsā izteiksmīgi šķobīju seju līdz ar Makartnija "No more lonely nights".
Galu galā, pirms četriem gadiem šajā datumā es, aiz uztraukuma gluži stīva, iepeldēju laulības ostā. Ir pamats svētkiem!
Esmu sākusi justies kā idiote savā cibā.
Sāku ierakstu desmit reižu, un katru reižu dzēšu nost, jo:
- kāds noteikti pateiks "ek, muuuuļķeeee..." tādā Gorkija vectēva balsī, "ek, muuuuļķe, nekā tu nesaproooooti...." (nu, un tad izrādīsies, ka es, teiksim, uztraucos par daudz, vai uztraucos par maz, bet visādā ziņā būs skaidrs, ka tematā, par kuru grasos izteikties, esmu galēji nekompetenta, draugam un komentētājam kā viedam un dižam bukam tas ir skaidri redzams, tāpēc man vajadzētu steigšus atjēgties, apkaunēties un aizvērties)
- kāds, vēl trakāk, pateiks, ka vispār netic nekam, ko es rakstu, tas viss ir izpūsts no pirksta, un nekas tāds patiesībā nekad nav noticis (komentētājam kā viedam un dižam... tāpēc, protams, un man vajadzētu steigšus....)
Nu, kaut kā tā. Kaut kā tā, un vēl trakāk.
PS - Es jūtos kā idiote arī vēlēšanās. Pirmo reizi manā vēlētāja mūžā pāris dienas pirms Ze Dei man nav ne jausmas, par ko vēlēt. Es neredzu nevienu, pilnīgi nevienu pievilcīgu variantu. Es neredzu pat variantus, kas nebūtu galēji pretīgi. Gadiem ilgi esmu balsojusi par Jauno laiku, bet es nevaru balsot par partiju, kas visai atklāti, bez mazākās gaumes, toties ar milzu paštaisnumu vilto socioloģiskās aptaujas un visu kritiku šai jautājumā noraksta kā "pretinieku aģitāciju" (es pat nevaru saprast, kurā vietā lai šai teikumā liek !!!, man gribas likt to vismaz divās vietās). Lai gan man ļoti zimpātiski liekas tas, ka Vienotība bija vienīgie, kas krīzes laikā neaizmuka no varas, bet kaut ko ņēmās un centās, labāk vai sliktāk, bet centās, apmēram kā briļļainais Vasja, kas vienīgais palicis pie izsista loga, kad visi pārējie aizmukuši, šajā brīdī Vasja manās izbrīnītās acīs paliek par pēdējo melīgo kretīnu, "aptaujas" krupis piepeši iestrēgst manā daudzcietušajā rīklē, un sastingst, ne uz priekšu, ne uz atpakaļ, un tā trīs dienas pirms gājiena pie urnas es stīvi grozu kaklu, un nesaprotu, kur doties, kur glābties.
Nu, kaut kā tā. Kaut kā tā, un vēl trakāk.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |