A. appētīja manu kāju no visām pusēm un nolamāja mani par sasodīto hipohondriķi.
- Pārbaudīties, protams, var, - viņš teica. - Bet saderam: nekā tev nav. Nekā! Es esmu redzējis ērču kodienus, un esmu redzējis Laimu, un tas izskatās pavisam citādāk. Tev ir vulgārs zilums.
Vārgi mēģināju pīkstēt, ka man nav tikai zilums, ka man ir arī bumbulis, un ne no kā, out of the blues, un nekas tāds man agrāk nav bijis, bet A. tikai izteiksmīgi atvicinājās.
Sākumā nedaudz samulsusi, mājās devos visai apmierinātā garastāvoklī. Tas taču ir labi! Tas ir lieliski! Nopirku vafeļu tortīti un dzērienus vairākiem kokteiļiem. Un tumsā izteiksmīgi šķobīju seju līdz ar Makartnija "No more lonely nights".
Galu galā, pirms četriem gadiem šajā datumā es, aiz uztraukuma gluži stīva, iepeldēju laulības ostā. Ir pamats svētkiem!