Pilnīgi pilnīgi neko negribas darīt. Aber vajadzētu. Vajadzētu saģērbties, izmest miskasti, nomazgāt traukus, salikt drēbes skapjos un vispār visu sakopt. Vajadzētu paskriet. Un tad piezvanīt tētim, un sarunāt tikšanos. Bet negribas pilnīgi neko (popa klausīšanās un visādu bilžu skatīšanās neskaitās).
Lai motivētu sevi paskriet, uzkāpu uz svariem. Sapratu, ka principā mierīgi varu turpināt sēdēt pie datora ar šokolādi vienā rokā un kokteili otrā. Viss kārtībā, mincīt.
Divas ar pusi stundas vēlāk ziņoju, ka māja ir mazliet tīrāka. Man gan liekas, ka to vajadzētu berzēt mēnesi no vietas, lai rezultāts būtu kaut cik apmierinošs. Nu, vismaz divas nedēļas noteikti.
Apzīmējumam "makšķernieka sieva" pievienoju jaunu - "sēņotāja meita". Pēdējo stundu ar ceturksni esmu pavadījusi, mazgājot sēnes. Un esmu izmazgājusi labi ja pusi...
Ko lai vispār dara ar lielo Rimi maisu sēņu? Ir bekas. Un ir šausmīgs daudzums kaut kādu mazu, brūnu sēnīšu. Marinēt un salīt es nemāku (jāsāk mācīties?). Sacept un saldētavā? Cept uzreiz ar sīpoliem un krējumu? Un cik ilgi tādas sēnes vispār var istabā neapstrādātas uz avīzes stāvēt?
Help!!!!
Fiksēju vēsturei: ir 23:38, un pēdējā apcepto un nokāsto sēņu bļoda dziest uz palodzes, lai pavisam drīz kļūtu par vēl vienu neticami mazu, jauku sainīti manā saldētavā. Es pati neesmu ēdusi kopš diviem dienā. Un neēdīšu arī. Toties ieliešu sev kādu kokteili. Un mēģināšu ieviest kādu nebūt kārtību virtuvē, kas izskatās vēl sliktāk kā pirms šī rīta tīrīšanas.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |