Apdirstiņies un nepiecieltiņies, kamēr es kopā ar darbavietas aisberga virsotni zīmuļojāmies bariņam godājamu sirmgalvju (vai tiem, kas tādi kādreiz noteikti kļūs), Tautas partija ir uzmetusi lūpu un aizdiebusi nezināmā virzienā, un manu labāko drauku ir piemeklējis viegls nīgrums, kas liek izplūst ironiskos monologos. Mulsi plivinu acis, un nekā nesaprotu. Jā, mana dienas kārtība tiešām pēdējā laikā ir ļoti specifiska.
Kā es gatavoju burkānu-zirnīšu sautējumu vakariņām: zirnīši un burkāni katlā, verdošs ūdens, saldais krējums, sasālam, samaisām, nē, par šķidru, treknu un saldu, vells, nolejam daļu šķidruma, sasālam vēl, samaisām, vells, kapēc tas viss nevārās, pēc brīža nolejam vēl, vells, nu jau derētu slapjāks, ai, atstās visu, kāds ir, piemetīs rīvmaizi, pamaisīs, pakarsēs, vells, ēdīs nost. Un tam visam pa vidu vārās rīsi, top milzu bļodu ar salātiem un kaķis aiz muguras auto kā neprātīgs (laikam jūt līdzi), vells.
Nē, pēc visa tā mēs joprojām esam dzīvi, un Dārgais pat slavēja, ka esot garšīgi, burkānus un zirnīšus jau ir gandrīz neiespējami sačakarēt, bet mani tomēr interesē:
Bet kā lai uztaisa tādam sautējumam, no burkāniem un zirnīšiem, normālu mērcīti, tādu biezu un pareizajā daudzumā?
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |