Akmens, šķēres, papīrīts, un no visai nesekmīgas "grupas" bildes izgriezu tādu portretu, ka pašai prieks.
Šovakar ir vakars, kad beidzot atklāju Susan Boyle, vakars, kad jocīgajos, neglītajos, resnajos, negaumīgajos un ne pārāk gudrajos cilvēkos piepeši sakoncentrējas viss pasaules skaistums, un viss lepnums, kāds vien uz šīs zemes iespējams, "lai svētīti tie...", " jo tiem pieder...".
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |