11:54 am
Principā es šodien varētu apprecēt ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
martcore. Ja vien jau nebūtu precējusies un ja martcoram būtu kaut minimāla interese par šādu šausmīgu piedāvājumu. Bet principā - ne tikai varētu, bet pat vajadzētu.
Brīžiem man liekas, ka cilvēks ir tāds milzīgs melns maiss, pilns ar vistumšākajiem instinktiem, dziņām un vēlmēm. Tajā ir vēlme iznīcināt, pazemot, satriekt, atriebties, pacelties pār visiem ar savu spēku, daili, gudrību un unikalitāti, tajā ir viss, ko vien var vēlēties. Un šo maisu no ārpuses pārklāj plāna jo plāniņa kārtiņa pieklājības un veselā saprāta.
Ja mēs palaidīsim šo maisu vaļā, visi zemeslodes iedzīvotāji nomirs piecu minūšu laikā.
- Ak tu domā, ka es esmu tāds un šitāds?
ņemam šaujamo un nošaujam tevi.
- Ak tu nošāvi manu suni?
pif paf.
- Un tu, tu ar savu kūpošo stroķi, ko tu vispār iedomājies???
paf paf paf.
Piecas minūtes, un finita la comedia. Varbūt kādos attālākajos zemes nostūros dzīvība pastāvēs vēl pusstundu.
Bet patiesībā vienīgais, kas var glābt šo man tik vecmodīgi dārgo lakojumu, ir humora izjūta. Tikai un vienīgi. Spēja pasmieties ne tikai par citiem, bet arī par sevi un vispār par gandrīz visu.
Es noteikti to esmu jau rakstījusi vairākas reizes. Lai gan, iespējams, ne pietiekami daudz. Un noteikti rakstīšu vēl. Arī visnotaļ iespējams, daudz mazāk nekā tas būtu iederīgi. Bet es ceru, ka neaizmirsīšu to pavisam. Mans maiss ir drošībā no citiem maisiem, kamēr es to atceros.
Principā es šodien varētu apprecēt martcore. Ja vien jau nebūtu precējusies un ja martcoram būtu kaut minimāla interese par šādu šausmīgu piedāvājumu. Bet principā - ne tikai varētu, bet pat vajadzētu.
Ko es tagad gribu darīt: braukt mājās. Grauzt garšīgos "Daugavas" cepumus. Lakot nagus asinsarkanā krāsā. Veidot uz galvas neredzēta daiļuma ērkuļus. Visādas cenzēts cenzēts cenzēts aktivitātes.
Ko es tagad darīšu: braukšu uz bibliotēku (!!!). Cenzēts, cenzēts, cenzēts.
Vot, atcerējos.
Pērnajās brīvdienās būtu uzskrējusi eglē, ja vien Ķengaragā būtu kāda egle, pēc reklāmas "Iededzies par Latviju!" noskatīšanās. Nu, reklāma, kā jau reklāma - oņi stiepj Latvijas laukos savākto musaru, patētiska dziesma un beigās - reklāmas sauklis.
Sauklis vēstīja apmēram tā "Latvijas 90-to dzimšanas dienu sagaidīsim tīrāku".
Es ieaurojos tā, it kā mani kāds aiztiktu vietās, goda vārds.
Jāatzīst, līdz šim nevienā LV tekstā nebiju redzējusi, ka kārtas skaitļa numuru atzīmētu šādā vīzē. Toties papilnam esmu redzējusi šāda tipa apzīmējumu krievu tekstos. Un ko tad mēs gaidīsim tīrāku, dzimšanas dienu vai tomēr Latviju?
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |