Kam es vēl varētu atzīties jūtās?
//Tāks, tagad es sēdēšu un jutīšu, un atbildēšu rindas kārtībā. Atzīšanās jūtās ir nopietns pasākums, to nevar tā pliukš plaukš, "viena niera vairāk, viena - mazāk, kāda starpība" (laumina, protams)
Mans darba pienākumu klāsts ieguvis jaunu apakštruktūru - tagad es esmu atbildīgā par laikapstākļiem.
Mans dotības šajā laukā atklājās pavisam nejauši. Laiku pa laika kolēģēm lasīju laikaziņas, un dāmas novēroja, ka tās piepildās ar biedējošu precizitāti. Ja es nolasu paziņojumu, ka gaidāms lietus, vējš un krusa, tā sāk birt jau pēc piecām minūtēm.
- Ragana tāda, - sašutusi paziņoja tiešā priekšniece, sēri veroties aiz loga. - Tēlo te tādu enģelīti, bet īstenībā - ragana!
Šodien tika nolemts izmantot manas destruktīvās spējas cēliem mērķiem. Priekšniecība sagatavoja laika ziņas, kas vēstīja, ka pulksten 14.30 sāks spīdēt saule un vējš norimsies, un es tās skaļi un ar izteiksmi nolasīju, lietum aiz loga majestāstiski grandot. Un sāku bažīgi vērties uz loga pusi - galu galā, uz spēles bija likts mans labais vārds.
Pulksten 14:35 atkal paskatījos pa logu un gandrīz palecos.
- Spīd saule! - es ieauraujos. - Spīd saule!!!
Mana labā slava ir saglābta, un es mierīgi arī turpmāk varu saukties par raganu.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}