Shelly - January 31st, 2007

11:44 am

Tagad es zinu, ka uzraksts "lūdzu, dodiet precīzu naudu" patiesībā nozīmē vienkārši "atvainojiet, kasiere nemāk rēķināt". Ja "Rīgas Satiksmes" biļešu kasē pie Operas iegādājas kartiņu (Ls 17,55, ik) un kartiņas vāciņus (Ls 0,15) un samaksā ar pirkumu ar Ls 20, tad pretim dabū Ls 1,30.
Tagad man ir mazliet žel, ka nesarīkoju pamatīgu skandālu, bet tobrīd es pilnīgi apmulsu šādas augstākās matemātikas iespaidā un krietnu brīdi pārsteigti blenzu uz Ls 1,30 plaukstā, lai pārliecinātos, ka manas acis rāda pareizi.

02:38 pm

De profundis ciba mani pamudināja sastādīt vienu no sarežģitākajiem polliem manas cibas vēsturē. Sarežģīts tas ir formulējumu ziņā, kā arī tā ideoloģiskā muklāja dēļ, ko vispār paver šis jautājums. Bet tieši tāpēc tas ir konceptuāli svarīgs.
Pagaidām pieņemsim, ka mani interesē, kāpēc man kā ateistiskam cilvēkam liekas, ka apkārt ir pārsvarā reliģiozi cilvēki, bet de_profundim kā kristīgam cilvēkam liekas, ka apkārt ir vieni vienīgi bezdievji.

Poll #11616 loosing my religion
Open to: All, results viewable to: All

Vai tu tici Dievam?

08:06 pm

Kārtējā izvadīšana, no darba iet prom sekretāre.
- Esi jau atradusi, kur iesi?
Viņa meitenīgi pasmaida:
- Pie psihoterapeita, - viņa saka, iemalkojot šampanieti. - Noteikti.

10:25 pm

Es vienreiz mūžā esmu iegādājusies CD, par kuru man nav zināms vispār nekas, pilnīgi, pat ne pārstāvētais mūzikas stils, tikai apskatot vāciņu - tas bija Kenny Wayne Shepherd Band "The trouble is" mūzikas veikalā "Randoms", ja nemaldos - kādreiz es tur gāju vai katru dienu. Tagad es pat nezinu, vai tāds vēl maz pastāv, un jau gadiem neesmu iegādājusies nevienu albūmu. Nesen šrubījot māju, veselu kaudzi vienkārši izmetu ārā, jo sapratu, ka nekad vairs neklausīšos, un pat ja klausīšos, tad visticamāk vienkārši nozagšu internetā, bet šo es iegādājos pilnīgi legāli, un, kā man tolaik likās, šausmīgi dārgi (man tā liekas joprojām, starp citu).
Un kas ir pats trakākais, man tas albums joprojām tīri labi patīk. Kenija "I found love", piemēram, man liekas visjaukākā dziesma, kāda vien ir sacerēta zem šāda virsraksta. Nevarētu teikt, ka es to klausos katru mēnesi, bet laiku pa laikam izvelku no krietni sarukušās disku kaudzes apakšas, iekrauju tarakānu apsēstā atskaņotājā un kaifoju. Atšķirībā no lielākās daļas mūzikas, kuru esmu izvēlējusies pēc krietni sakarīgākiem principiem, un kura man jau sen ir apnikusi.