Rakstiet man vēstules un pastkartes, elektroniskas vai īstas, sūtiet baložu pastu vai palienējiet no Harija Potera kādu pūci un laidiet uz ātrāko. Un kaut ko sirsnīgu atsūtiet, vēlams. Jo sazvanīt mani vairs nevar. Ziemassvētku iepirkumu maisiem apkrautas sievietes ir viegls laupījums kabatzagļiem.
Ibio. Tas sāp.
Un ar visiem mēsliem un sūdiem aizmirsu pastāstīt par ciemošanos pie bez4pieci.
Stāvam bez4pieci remontētajā virtuvē, vāram ūdeni tējai, balti putekļi visapkārt, es slauku kājas viņa guļamistabas paklājā.
bez4pieci - es nevaru izturēt, ka esmu tāds egoists. Uzvelc manas čības. Te putekļains. Tu sasmērēsies.
es, iemaucoties čibās, lepni izslejoties. - Bet tagad es esmu egoiste.
bez4pieci - Jā. Bet vismaz tagad tu esi garāka.
Man likās ļoti smieklīgi.
Bet vispār - neiedomājams miers.
Ļoti ļoti ļoti liels miers. Pēc viņa.
Un uz visiem, kas vispār neko neatrakstīja, es tomēr tā kā turu ļaunu prātu.
← Previous day | (Calendar) | Next day → |