Un ar visiem mēsliem un sūdiem aizmirsu pastāstīt par ciemošanos pie bez4pieci.
Stāvam bez4pieci remontētajā virtuvē, vāram ūdeni tējai, balti putekļi visapkārt, es slauku kājas viņa guļamistabas paklājā.
bez4pieci - es nevaru izturēt, ka esmu tāds egoists. Uzvelc manas čības. Te putekļains. Tu sasmērēsies.
es, iemaucoties čibās, lepni izslejoties. - Bet tagad es esmu egoiste.
bez4pieci - Jā. Bet vismaz tagad tu esi garāka.
Man likās ļoti smieklīgi.
Bet vispār - neiedomājams miers.
Ļoti ļoti ļoti liels miers. Pēc viņa.