Teiksim tā, es kopš sestdienas Zatleru vairs neapdiršu, un milzīgu sajūsmu viņš man aizvien neizraisa. Sacīsim, es varbūt viņam esmu mazliet piedevusi zoodārzu un aploksnes (skaic, aploksnes ir/bija sistēma un tā, bet pareizi tas nav, un viņš nekad nav paudis nožēlu par tām, kur nu ko vairāk, piemēram, simboliski kaut ko iemaksāt VIDam). Ar sestdienas paziņojumu viņš tās štelles manās acīs ir izpircis. It kā. Jo es vēl skatīšos un vērošu viņa turpmāko (cerams) rīcību, lai gan viņa pirmie paziņojumi par nogaidīšanu (!!! tagad, kad tauta ir uz viļņa un kad jākaļ, kamēr karsts) pēc nepārvēlēšanas jau ir auksta duša, un man ir aizdomas, ka savu vienīgo iespēju kļūt par Valstvīru un palīdzēt valstij viņš tomēr nopūdelēs. Bet nu skatīsimies.