Shelly -

09:16 pm

Bet tad, kad aizgāju līdz vecākiem, kopā ar Mammu un Mazo Māsu devāmies vispirms uz "Ofisārta" izstādi, kas tiešām ir ļoti iedvesmojoša: art is everywhere, un radošumam nav robežu. Iespējas atraisīt kreativitāti birojā ir praktiski bezgalīgas: var saspraust no papīra spraudēm skorpionu, apdrukāt aerosolu ar instrukciju, kā noindēt kolēģi, izveidot bosa skulptūru no papīrkurvja satura un Ķibilda foto, izgrebebt Džuljetas balkonu cigarešu paciņas vāciņā, nospēlēt virkni Ziemassvētku dziesmiņu uz četru telefonu taustiņiem, un tā tālāk, un tā joprojām.
Tā kā izstāde bija visai maziņa (vismaz alīdzinājumā ar "u.c." plašumiem), nolēmām, ka būtu muļķīgi tik drīz braukt mājās, un aizgājām arī uz Brektes Madonnām (Man vispār šī ir kaut kāda prostiūtu nedēļa). Galerijā mūs ielaida pats Brekte, un tas nebija vienīgais bonuss. Izstāde ir tiešām laba. Es nezinu, vai tā ir māksla, vai pētījums, vai liecība, un, protams, kāds atkal teiks, ka viss ir pārmērīgi izskastināts, bet beauty is in the eye of beholder, un labi, ļoti labi, ka Kristians un Ieva ir uz to visu skatījušies, kaut kā man tas liekas ļoti pareizi.