No bijušā darba man nav saglabājušas attiecības, lai arī, kad strādājām kopā, viens par otru zinājām ļoti daudz un svarīgās lietas, atklātības līmenis bija tāds pats kā tuviem draugiem.
Šobrīd, man šķiet, ka vajadzēja tomēr mazliet vairāk pacensties saglabāt, pārliecināt iet pusdienās, biežāk piezvanīt, pavaicāt - kā iet. Jo muļķīgi tomēr, ka viss pazuda tikai tāpēc, ka "tā tas notiek", "daudz darba", "nogurums", un vēl daudzi citi attaisnojumi ļauties ikdienas rutīnai.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}