Lūk, tāpēc es nemitīgi priecājos, ka mans vīriešcilvēks ir pa pusei audzis citzemē - kad reiz izteicu aizdomas, ka varētu būt noticis kaut kas "neplānots", viņš nesāka nervozēt vai kaut ko purpināt, bet mierīgi apsēdās pretī un, acīs skatīdamies, jautāja "ko mēs darīsim?" un nevis "ko tu domā darīt" vai vienkārši "ko darīsim", kas noņem atbildību, bet "mēs". Abi. Kopā.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}