Shelly -

11:54 pm

Arī man ir jauna identitāte - es tagad esmu savas Pļemjanņicas Tanta Vauva-Sunis. Tanta ir radniecības pakāpe, Vauva ir visai brīva improvizācija par manu vārdu, un suns ir šīs improvizācijas loģisks secinājums. It sevišķi ņemot vērā, ka es mēdzu draudīgi rūkt un skriet P. pakaļ (kas viņai briesmīgi patīk). Es tikmēr ceru, ka ar laiku P. burtu krājums paplašināsies, un es tikšu paaugstināta par kādu cienīgāku lopu, teiksim, Lauvu.
Taču esmu topā arī kā Sunis. Man smaida platu jo platu smaidu, tikko kā es parādos, ņem aiz rokas (milzu uzticēšanās!), lec klēpī, ar mani visu laiku grib skraidīt un rādīt visu, ko vien var parādīt, un par visu pastāstīt. Un kad es pazūdu, teiksim, kaut ko uzkost, atpakaļ mani sauc spalgi jo spalgi spiedzieni pa visu māju.
Piemēram, mēs ar P. stāvam pie loga un skatāmies pagalmā.
- Māja, - skaidro P., un māj ar roku.
- Māja gan, - es piekrītu.
- Bibītis, - murmina P.
- Kas kas? - es nedroši pārjautāju.
- Bibītis, - skaļi un skaidri saka P.
Es aiz smiekliem gandrīz aizrijos.
Paskaidrojums - nekā tāda uz ielas nebija!