Shelly -

07:28 pm

Šodien nopriecājos, ka man vismaz draud tāds nekaitīgs, cirslīgs vājprāts, ko var vēl uztvert ar humoru un kas nevienam neko ļaunu patiesībā nedara, jo veikalā man šodien uzbruka trakojoša vājprātīga. Laiks bija karsts, rinda - diezgan gara, un kundzei - ap gadi četrdesmit, blondi mati, melnas saulesbrilles un džinsu kleita - acīmredzot pavisam notrūka nervi. Viņa sāka krāmēt savus pirkumus virsū manējiem. Kad izbrīnīti pajautāju, ko viņa tagad dara, viņa sāka bļaut nebalsī, "ko es daru, ko es daru" un "turpini tik stāvēt kā kūka", gods kam gods, visai skaidrā latviešu valodā, lai gan ar zināmu akcentu. Krāmējot dārzeņus somā, uzmetu acis viņas pirkumiem - avīze krievu valodā, kukulis baltmaizes - un kad iznira lielā Maximas alus pudele, man sanāca smiekli.