Fragments no
Ainārs. (Cietā piezemēšanās padomju stilā)
Pirms gadiem, tajos laikos, kad zāle bija zaļāka, šņabis dzidrāks un karogi sarkanāki, pazinu kādu džeku, Ainārs vārdā. Viņš strādāja par krāvēju lielā mēbeļu veikalā. Patiesībā jau nekāds baigais krāvējs nebija, es pat teiktu – draņķīgs krāvējs. Drīzāk sīks blēdis, bet izveicīgs gan. Spriediet paši!
Puisis bija iemanījies izpildīt šādu triku: stāv, piemēram, divi krāvēji pie milzīgas kastes un, rokas plātīdami, ilgstoši diskutē par tās pacelšanu un iekraušanu mašīnā. Ja nu gadās, ka garām iet priekšniecība, Ainārs tūdaļ ir klāt ar lielu bļāvienu: „Nu, veči, tak beidz gumiju stiept! Davai, tūlīt es to kasti viens pats paraus gaisā un iemetīs furgonā. Paiet ka malā!”, un atrotītām piedurknēm, pirdieniem dunot, ķeras kastei pie stūra, bet tikko priekšniecība prom, tā šis arī nomet kasti un dukurē tālāk – pie nākamās tādas kastes.
Nav dzirdēts, ka Ainārs reāli kādu kasti būtu pacēlis, taču ar dižošanos par saviem leģendārajiem veikumiem kravu pārvietošanas jomā viņš pavisam noteikti bija Rīgā. Un nekad neaizmirsa uzsvērt: kamēr visi tikai runā, es daru!
Kādā TV pārraidē viņš padzirdēja krievu desantnieku devīzi „Никто, кроме нас!” un pārvērta to par savējo. Blēdim patika nostāties pie citu krāvēju glīti uzkrauta vāģa un, priekšniecībai dzirdot, pacilāti skandināt: „Es. Kurš gan cits?”.
Tags: Brīnumzeme
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
