IR BEIDZIES VILTUS ÕPĪŠU "ARONIJU UN ĶIRŠU LAPU" SĪRUPSZZ!!!!

esmu kijevā un man te riebjas.

vilcienā visu ceļu notika "dzert un ālēties" pasāciens. vagonā vieni jaunlaulātie tā ap gadiem 20 brauca. dzērām uz viņu veselību un es tā domāju- diez cik ilgi viņi tā dzīvos. meitene ar kaitinošiem smiekliem, un puisis, kuram tie smiekli krīt uz nerviem. bet tā jau vispār to 17h laikā cilvēkus vilcienā tik dazādus satiku, un tas jau ar tik 1 vagons no 20.

rokas aizvien trīc jau 3 dienas, īsti dakša pat pirkstos neturās. ceru, ka neatgriežas bolas kaite.
uzturu sevi nomodā ar alu un cigaretēm.

jaunieši pie kuriem es te mitinos nedzer alu jo viņiem riebjas tā garša, nu, īstenībā jau nedzer vispār. nesmēkē. es viņiem liekos kā kas eksotisks un no zōdārza izbēdzis. gribētu redzēt viņu sejasizteiksmes, ja mēs kijevā būtu ieradušies abi.ha

mani gan iepriecina fakts, ka meitenei laika navālam un viņa grib ganīties man līdzi visās darīsanās, lai es neapmaldītos un tā.
ja es nezinātu, ka viņai 19, tad, goda vārds, teiktu ka 10. tāda līdz ārprātam naiva un izgājieni tādi, ka jāpabrīnās. anna un vadims. patīk viņiem ceļot un tā. cilvēki jau labi, un tur jau ar problēma(?). nu ne priekš manis, bet pašiem viņiem gan tā nedaudz. es pāris h ar viņiem pavadīju un sapratu tikai to, ka anna bez vadima pazustu kā kurkulis okeānā.

vēstniecibā man teica, ka jau rīt vakarā varētu būt gatava izbraukšanas karte. un vēl es ceru uz to, ka vilciena biletes būs uz 3dienu, jo ilgāk palikt man te nav kur, mani cs uz franciju dodas.

gribu atpakaļ mežā, kalnos, palonīnō ar sēnēm priecāties. pasaule šķiet pavisam nogurusi, bet varbūt tā esmu es, kas kājās vairs neturās. zinu tikai to,ka uz latviju negribu.a ziniet kur tā lielākā problēma sākas? ka es nezinu KUR es gribu. jo vairāk es domāju par kādu vietu, kuru varētu saukt par savu, jo labāk es saprotu ka tādu nezinu. kkur savās ilūzijās biju vienu uzbūvējusi, bet tas jau pēc noklusējuma bija neiespējami. tagad ķip ceļu jaunu, redzēs kā ies.

rīt iesim uz izstādi, teica, ka esot tīri tā neko.-->

http://pinchukartcentre.org/en/exhibitions/current/10445

ap pieciem no kalna atbraucām. vakar sēnes lasot pārlijām un pārsalām sajēgu. mežsarga "būdiņā" zāvējāmies un kaifojām.
tur tik daudz sarkanajā grāmatā iekļauto salamandru un vispār daba super. tikai no augsas vakar daudz neredzējām, migla tāda ka rokas izstiepienā knapi saskatīt, kā norvēgijā pagāšgad kad kalnos gājām.

teicu, ka mājās nebraukšu, ja nebūs vismaz viena bilde. sodien no rīta dabūju telefona kameras attēlu un nu mierīgāk uz kijevu var doties. rīt pēcpusdienā un 17h kratīšanās vilcienā, vēl nezinu cik man tas izmaksās, bet ceru ka tā, lai arī no ukrainas laukā tiktu. tas kurš teica, ka pa 2ls var uz odesu aizbraukt ir smagi kļūdījies, te lētas ir tikai cigaretes un arbūzu laukus arī nesatiku.bet par tiem laukiem es pati sevi aplauzu. hah

bildes ar tikko atsuutiija no полоніна руна, gan veelaak paraadiishu salamandru. un kad maajaas njeemu kedas nost no somas, tur kjirzaka maza un jauka bij iemitinaajusies.

tagad ēdam sašas&sašas no kalna nostieptās celmenes(?), dzeram un kūpinam drābiņu.

atnāca arī mākslinieks, ko te tā daudzināja. tagad zīmē manā kladē vis/kaut/ko un pārējie stāv rindā,lai vismaz parakstītos.

saška ieraudzīja, ka man flaškā bildes sakrāmētas. tad nu ņēmās rakāties un sakopēt sev mapē uz piemiņu un sameta man savas kopā ar visiem, lai es neaizmirstu tik ātri. viņa mamma negrib mani nekur laist, jo nevienam tik ļoti nepatīk spēlēties ar пушыстый un vispār, ka pasaulē nepazūdu.
visi te izpētīja bildes no viena gala uz otru un šausminājās par nogrieztajiem matiem. jānis vēl kkad pāris dienas atpakaļ smējās, ka ja bizi būtu atstājusi sev pāri pakaļai nevis nogriezusi, tad man te pāris kalnus kāds traks ukrainis uzdāvinātu :D

//
-teikt uz redzēšanos laikam ir mulķīgi?
-nekad nevar zināt.

rīt lasam ābolus, parīt braucam kalnos, aizparīt es braucu uz kijevu, vai aiz/aiz/parīt. tādi varētu izskatīties mani plānotāja ieraksti. visu laiku tā diena likās imagināra un tāla, nu, kinda mani neskaroša. kā pusgadu sākot. sačko darbus taisot un gleznojot un attopies, ka viss ir dirsā tikai dienu pirms skates.

otrais piegaajiens ar pases, maka, nu arii telefona un WILD CAT(!!!) nozagshanu.
menti saka, ka 10 dienas te jaauzturas, latvijas valdiiba sukas, uij- saka-mums pohuj, ka tev nekaa nav, mees tev paliidzeet nevaram. a jaanis te visaadas zinjas man lasa par jaunaakajiem pasaules notikumiem. skiet, ka pase ir siikums un esiet sveiki kalni un paargaajieni, jaaskataas cik ilgi der man tas izbraukshanas papiirs ko peecaak izsniegs. a par bildeem zeel, kas jaanja somaa, fotakaa mitinaajaas. man taas bija veel lielaakaa zelta veertee par to, kas man shonakt tika nozagts.
ja neskaita to, ka vismaz katru otro dienu, vismaz paris reizes jaanim uz mani jaapaskataas ar baisu skatienu un tekstu- sieviete, tavs vaards ir katastrofa, tad viss ir apburbulojoshi
(sun)
saules te daudz, man robopandas iedegums. nesaprotu kaa es speesu atgriezties lv, kur saule ir labi ja 3 meeneshus visa gada garumaa.

es nesaprotu kam es esmu latu paraadaa! taada sajuuta, ka es eju vienvirziena celju uz to, lai man mestu ar akmeni kaa svesham krancim, kas ne savaa seetaa iemaldiijies. un piemineetu ar ljaunu, kaa seergu, kas viduslaikos pusi ciema no kaajaam nogaazusi.
vakarnakt mani visu nakti mociija taadi murgi, kaadi sen nebija maniiti, un, ikreiz, kad pusmiegaa uzraavos seedus, es atvieglojumaa nopuutos, ka jaanis nav paarveerties uudenii un bola bezizeju gaitenjos.
a sonakt mushrooms ieksh grundstuka panjeemaam. tiiri jauki un feini. viinu pa virsu. a aizmigt nevareeju. te uz vienu pusi, te otru, tad vienu liikumu izmetu, tad otru. noleemu naakt uz bolu atpakalj, un tad tik viss saakaas... vecaa rudens kaite, ko merkjelii nokjeeru, atgriezusies, un taadaa sparaa, ka asinis teju tiirajaa. nu WTF??? nu WHY??? vai tieshaam jau nav gana? es nespeeju vislaik ciiniities ar to cherni kas ar mani notiek. a man za_je_ba_la! ja nepaaries, es paartraukshu to pashrociigi. kaut gan daudz jau nevajag, jo taas saapes ir taadas, ka labaak gribas buut mirusham, nevis piedziivot to katras 3 minuutes. + man veel virtuve jaaiztiira un jaaizmazgaa, savaadaak tanzens nebuus paaraak prieciigs.
bet, jaa, ir arii jaukas lietas. diezgan sameeriigaa proporcijaa, piemeeram- jaanis man maaca klavieres trinkskinaat. man maza beerna prieks nu bez gala un dirsa smaida(sun) seeru marshu es nospeeleet varu, tad jau mirt var mieriigi, kaut arii briiziem dziive ir salda kaa piparmeetru ledene.

// dzeru mirusho kakjeenu teeju un laimuudeni, eedu arbuuzu, lai skalo organismu. mamma nevar dabuut ne manu karti ne naudu, tad man ir jaataisa speciaala notaara pilnvara un jaasuuta vinjai, a man pashai, nez kapeec, banka suutiit neko netaisaas. mamma jau apsver ideju suutiit naudu pa jaunam ar mierinaajumu, ka taa ieprieksheejaa vnk paliek iesaldeeta bankaa uz nenoteiktaam priekshdienaam.
nezinu. POHUJ DAHLHAUSEN! man, laikam, ir drudzis un es eju mekleet telefonu, jaameegina saziimeet savu aarsti un tad arii aptieku. ja pa celjam galus neatdoshu, tad buusu dziivotaaja. riit izbraucam uz ukrainu. ideaalaa variantaa sodien. tagad esam no somu piegaadaataaja atkariigi.

/// normaals emo man te panesaas. bet sho lomu jau raivis mums ir aizsitis :D teetis teica, ka vediis man antibiotikjus kaut uz ukrainu, ja vajadzees. vai nav jauki? diez, tas dariishanas liimenii arii panesiisies?

KO SKUMSTI GOVS? KAS PIENU DOS?

vakar ieksh LOVE parade bretzilus tirgojaam. normaali pa gruziem dziivojaamies un melni kaa mori.ar hitlera uusinjaam.
a bet man somu nozaga. ar pasi, naudu, karteem un visu no taa izrietosho.
es jau vairs nenjemos domaat par savas karmas kvalitaati un to, ka gribaas, lai kkas notiek uz augshu, a bet rauj tikai lejaa.
mammai, laikam, jaauzzvana. vinja maajaas paniko par to, ka sazinaajos ar vinju no policijas "iecirknja".
gribeejaas jau kko rakstiit, staastiit kas un kaa man, kaa vakar raava jumtu un to, ka aizlejos ar normaaliem viina daudzumiem, bet besis rakstiit. karo4 fiilings ir labs, ja neskaita aareejos apstaakljus un nemitiigo pievilshanas/uzmetiena piesitienu. vairaak jums nav ko zinaat.

bucazzzz

ak kungs, man sāp galva, un škiet, ka es kūstu. kas ellē tas par karstumu laukā???
un nevaru es izlemt kā man būt un kā darīies. es gribu tikai ielīst ūdenstilpnē un nelīst laukā, pat tad, ja peldēšanās un ūdens karstumā ir priekš mīkstajiem. HĀ
tā vien šķiet, ka ja es izdošos ārā, es sabirzīšu putekļos, sajaukšos ar smilškastes smiltīm un vēlāk tikšu pabērta kaķa kastītes pakaišos.

tā uzmetu aci un sapratu, ka es jau tas pats vilks vien esmu, tikai citā kazādā.
ar spožākām podziņām un bez pāris gadu bagāžas.
a, īstenībā, sajūta ir(?) labāka.

a reizēm ir jauki, ja kāds uztraucas, ka nenoripo pa trepēm. pat tad, ja tikai savtīgu mērķu vadīts.

sēžu un viss tā viltīgi.
par dziļu aizdomājos.
es gribu vārtīties zālītē un just kā pārlaimības rags līst pār manu galvu, bet tās, laikam, ir tik pat neiespējamas sajūtas kā vēlēties, lai no debesīm sāk līt virtuļu lietus.
ir skumji dzīvot vienai, bet ne vienmēr sabiedrotais ir kā vakcīna pret notiekošo.
vāveres ritenī, MĒS ESAM VĀVERES RITENĪ!!111viensviensviens
un ar pārāk skaļiem vārdiem es, laikam, šodien nemētāšos.
VISS VAR IET UN IZDRĀZT SEVI