Nakts turpinājums. No rīta.

Posted on 2025.08.21 at 09:09
Pašsajūta: exhausted
Tags: ,
Sarakste ar vīru:

ES:: piedod, ka traucēju. tu šodien strādā no mājām?

Vīrs: nesapratu par ko Tu atvainojies. Par zinju? ... nee, offisaa

ES: man pēdējā laikā liekas, ka tev traucē jebkas ko es daru…

Vīrs: nee, man netrauced jebkas ko tu dari, nevajag paarspiileet. Man traucee, ja pa nakti mani 3 reiz pamodina, kas ir pilniigi normaali

ES: bet man beigās naktī un darbā jāraud

Vīrs: bet kur probleema? uzvedies klusi pa nakti un visiem labi
Vīrs: vienmwer tak var nolikt visu ko tev pa nakti vaidzees blakus uz skapiisha lai nav pa visu maaju jaaskraida un jaagrabinaas

ES: tabletes bija naktsskapītī.
es nevaru viņas atvērtā veidā turēt, jo nav teikt, ka man pa nakti viņas vajadzēs. turklāt viņas ir spēcīgas un es nekādā gadījumā nevēlos puikas tiktu viņām klāt

Vīrs: un pirmaas divas reizes?
Vīrs: nedomaa vislaik attaisnojumus, domaa risinaajumus
Vīrs: nav jau taa, ka shii bij pirmaa reize, Tu regulaari pa naktiim trokshnjo

ES: kādas divas? es vienu reizi aizgāju uz tualeti un tad no somiņas paņēmu ausu aizbāžņus.
ES: es varu gulēt citur.
domāju, ka mums abiem vajadzētu reizē pie psihoterapētes aiziet, jo ar mūsu komunikāciju kaut kas īsti labi nav.

Vīrs: 1) grabinaajies mekleejot savus loopus
2) gaaji uz tualeti, neatceros par vakarnakyi, bet parasti veel komplektaa ledusskapim tiek durvis aizcirstas
3) mekleeji tabletes
Vīrs: taa kaa jaa, pirmaas divas
Vīrs: un jaa, mums ir probleema ar komunikaaciju, jo Tu nekad ne pie kaa neesi vainiiga. Vienmeer kaads cits vai nepaarvarami apstaajlji
Vīrs: nevar neko uzlabot vai atrisinaat, ja vispaar neuztver nekaadu kritiku
Vīrs: un sure, varam aiziet reizee, nav nekaadu probleemu

ES: un man sajūta, ka tu tikai mani kritizē un komandē. un dari to ar toni, it kā es tevi kaitiātu vai arī es būtu stulbākais cilvēks uz pasaules.
bet piekrītu, ka jārunā ar psihoterapēti, jo šādi mēs tālu netiksim.

Vīrs: Tev kkaada empaatija vispaar ir? Kaads Tev buutu tonis, ja Tevi nakts viduu modinaatu vislaik. Pie tam regulaari. Kaa jau teicu, shii nebij pirmaa reize, kad es Tev luudzu naktiis uzvesties klusaak. Man nav probleemu, ka Tev kkur jaaiet un kkas jaameklee, tik dari to klusaam
Vīrs: un savukaar par to kaada Tev ir sajuuta, es neko nevaru paliidzeet. Savu sajuutu radi Tu pati. Parunaa luudzu par to ar terapeiti

ES: es jau esmu runājusi, viņa teica, ka nicinoši vai paceltā balsī runāt ar jebkuru neesot pieņemami.
Bet domāju, ka esam atraduši pagaidu variantu, lai šo risinātu - kopīgu vizīti pie psihoterapētes

Vīrs: tikai probleema ir, ka es nerunaaju ar Tevi vienmeer nicinoshi vai paceltaa balsii, kaa Tu meegjini vispaarinaat
Vīrs: jebkur cilveeks var tikt aizkaitinaats un saakt taa runaat .... Tu pati to biezhi dari
Vīrs: taa ka jaa, ejam parunaat ar psihoterapeiti

ES: es cenšos kontrolēt. ja tu pasaki, ka es tā runāju, es atvainojos.

Pārdomas:
Vai tiešām es esmu tāda nejēga, kas neko neprot? Pirms kāzām un bērniem (tas jau bija pirms 4,5 gadiem) viss bija labi. Kopā esam jau 10 gadus… bet pēdējie gadi ir kļuvuši par cīņu — migrēnas, panikas lēkmes, nemiers.

Un tagad es jūtos mierīgāk mājās tad, kad viņa nav. Skumji to atzīt, bet tā ir. Ja viņam tagad piedāvātu komandējumu uz ilgāku laiku — es neiebilstu.

Es negribu šķirties. Bet es arī negribu dzīvot šādi.

Nakts 1:20

Posted on 2025.08.21 at 01:11
Pašsajūta: sad
Tags: ,
Pamodos, jo vīrs skaļi elpoja. Nevarēju atrast ausu aizbāžņus, un tikai pēc brīža atcerējos, ka tie ir somiņā. Kad beidzot atradu un atgriezos gultā, mani sagaidīja pārmetumi, lai beidzot beidzu staigāt pa nakti. No vienas puses saprotu — ja mazais pamodīsies, viņš meklēs tēti un būs brēciens. Bet no otras puses… es tiešām negribu, lai ar mani runā šādā tonī.

Rezultātā nespēju aizmigt, galvā visu laiku cilāju šo situāciju. Lai varētu iemigt, paņēmu savas S. zāles. Tad vīrs atkal sabrēc: “Cik var…” Es paskaidroju, ka tās ir zāles, un viņš atbild, ka man viss jāsagatavo jau pirms nakts. Bet zāles jau stāvēja nakts skapītī. Kā vēl lai sagatavoju? Vai turēt ārpus iepakojuma? Bet ja nu pa nakti nevajag? Tās ir spēcīgas zāles, negribas kaut kur atstāt, vēl jo vairāk — ja bērni varētu tām piekļūt.

Teicu, ka iedzēru zāles tāpēc, ka nespēju apstāties domāt par notikušo un nevarēju aizmigt. Un tad — kronis visam. Viņš uzkliedza, lai nevainoju viņu pie tā, ka esmu sačakarēta.

Man gribas raudāt. Psihiatre bija teikusi — rakstīt ārā to, ko nevaru izmest no galvas. Bet šoreiz tas nepalīdz. Tagad sēžu un raudu.

Es vairs šādi negribu.