|
Maijs 5., 2011
 | 00:38
ikreiz, kad man rodas kāda doma, tā automātiski transformējas vēl neeksistējošā ierakstā šeit. un tad es speciāli to nekad neierakstu. laikam reizēm saistīts ar to, ko par mani padomās. vai arī ar to, ka man pašam liksies, ka es nerakstu patiesību un cenšos izlikties, un varbūt neviens cits to nepamanīs, bet es zināšu (atkal nespēja uzticēties sev). zinu, man ir ļoti nepareiza attieksme pret šo vietu. bet izdzēsties noteikti nē, man tomēr patīk lasīt citus. lai arī ar to rodas problēmas pa retam - dažās dienās ir tā, ka nav vienkārši vienalga, ko jūs darāt, rakstāt, domājat utt., ir tā, ka tieši ļoti ļoti negribas lasīt. to it kā grūti izskaidrot, bet laikam nekā, ko diži skaidrot, tur nav.
arī šo ierakstu es pavirši bet tomēr apšaubīju, vai rakstīt.
palēnām sāku apjaust savas īstās problēmas, tikai nekādīgi nesaprotu, ko iesākt lietas labā. varbūt mīļums un sirsnība varētu palīdzēt, bet tā šķiet, ka pat nemāku to pienācīgi saņemt.
Mūzika: the white stripes - the hardest button to botton
|
Aprīlis 22., 2011
| 23:16
mani atkal sāk uztraukt atmiņa un biežie koncentrēšanās zudumi. pirms apmēram 2 mēnešiem padirsu kādas bijušās skolasbiedrenes cieto disku ar viņas maģistra gala filmas materiālu un montāžas prjojektu failiem. tallinā, izkāpjot no autobusa, vienkārši atstāju augšējā plauktiņā. pēc 2-3 stresainām dienām gan laimīgi atguvu, un cerēju, ka tas iedzīs vismaz kaut kādu trauksmes refleksu turpmāk. kaut kādas vēl tabletītes padzēru, atmiņai, smadzeņu darbībai.
tad vakar skrēju, lai paspētu uz autobusu, un atstāju ne-manu lēcu tallinas dzīvoklī, kura man obligāti bija jāatved uz Lv līdz jaunnedēļai. ok gadās. tas arī atrisinājās. šorīt dodos uz rīgu un uz sekundi uznāk kārtējais īssavienojums - atstāju visu skaņas tehniku koridorī. tikai autobusa pieturā atjēdzos. es pirms tās sekundes pat paskatījos uz to mikrofona kasti, bļin! protams, sīkie bet traucējošie gadījumi - arī naudu atstāju mājās stingrā pārliecībā, ka ieliku makā, un aizmirsu, ka šodiena skaitās svētku diena kā dēļ nokavēju autobusu. šovakar noslēgumā jautāju tēvam, kam viņi sapirkuši tik daudz paikas, vai kas svinams šodien. viņš saka, nē, tas priekš svētdienas. a kas svētdien? a man dzimšanas diena.
es vairs pats sev nedrīkstu uzticēties un tā ir diezgan briesmīga lieta. par sevi lielā ziņā pie kājas, ja atstāju pēc kārtas cimdus, pleijerus, sporta tērpus un tādus sūdus kur tik pagadās, bet kad tas lielākā vai mazākā mērā ietekmē citus cilvēkus, tad gan gribās uzreiz ar āmuru iedauzīt pa galvas korpusu. šodien pa dienu to uztvēru ļoti saasināti un jau centos meklēt risinājumus, sākot ar diezgan radikālo un šķietami efektīgo bet resursus prasošo Memento ķermeņa aptetovēšanas metodi. tad atvasināju uz līmpapīriem un vienkārši pildspalvu ķēpājumiem uz rokas. bet uz to roku arī tomēr jāatceras paskatīties ik pa laikam, lai būtu jēga. pārsvarā tas veiksmīgi atrisinās, ar tiem citiem iesaistītajiem, bet vienmēr tā gan nebūs.
tieši tagad prātā uzplaiksnās mana 1. klases liecība, kur nebija vēl atzīmju, bet gan vērtējumi par darbu stundā, iniciatīvu, kreatīvu, komunikāciju ar citiem utt. man viss bija pieklājīgi izņemot 'koncentrēšanās', kur biju novērtēts uz ļoti vāji. un tad vēl bija ierakstīts papildus piezīmēs, ka pārāk bieži blenzu ārā pa logu.
tas viss vēl lielā mērā sīkumi, salīdzinot ar emocionālās atmiņas īslaicību, attiecībās ar cilvēkiem. starp citu pirms kādas nedēļas centos ļoti neveikli to visu izskaidrot vienā lekcijā, kad jautāja par kaut ko citu.
Mūzika: Beastie boys - can't, won't, don't stop
|
Aprīlis 18., 2011
 | 19:20
reports no Eckero prāmja. esam ceļā uz Helsinkiem, atkal. esam pa pusei piedzērušies, jau. domājam pabeigt iesākto, jē. filmēsim dokumentālo filmu ar glide cam. dabūsim ahujenos kadrus slow-motion'ā!
|
Aprīlis 16., 2011
 | 15:12
es te tagad salikšu pāris foto attēlus, aiz gara laika.
( test )
Mūzika: Pixies - Hey
|
Aprīlis 15., 2011
| 20:58 - vēl komiksi!
lasiet komiksus!
Mūzika: Pixies - debaser
|
Aprīlis 14., 2011
| 23:14
starp citu, cita starpā šodien pārtraucu filmu skatīšanās gavēni. ar Evil Dead. par Semu Reimi biju tādā mērenā sajūsmā. spaidermeni bija ok, bet, kad redzēju Drag Me to Hell, uzreiz pavilkos. varēja just, ka kruti atgriezties pie tās perfekti sabalansētās šausmu un melnā humora kombinācijas. Evil Dead'ā tik bieži paliku ar muti vaļā, vienkārši nespējot saprast, vai rēkt pa dzīvokli vai taisīt izteiksmīgas wtf sejas.
pa laikam vēl sāku vilkt paralēles ar mūsu tālajā 2008 vai 07' gadā uzņemto slasher šausmeni. un tomēr patīkami redzēt kā toreiz izmantojām žanra kanonus.
laikam arī nerakstīju, ka biju Somijā uz 4 filmēšanas dienām. sen nebija būts tā sauktajās ārzemēs. iespaidi visādi. it īpaši no filmēšanas, kad vienā teritorijā sadzīvo rumāņu džipsiji un mūsdienu anarhisti, taisnības cīnītāji. bez tā visa - nekad nebiju domājis, ka karaoke ir briesmīgs izgudrojums, līdz neaizbraucu uz Somiju.
dienas ritms gan bija patīkams - daudz strādā, bet vakarā tik pat daudz atpūties, relaksējies, kā būtu kādu balvu saņēmis.
Mūzika: the afgan whigs - now you know
|
| 20:48
Mūzika: nick cave & the bad seeds - into my arms
|
Aprīlis 8., 2011
| 19:45
mana kantrii muuzikas video debija pashlaik rendereejas. taapeec pierakstiishu vakarnakts sapni. ljoti detalizeets, pa daudzaam nedeeljaam pirmais. sanaaca pagari laikam, bet man baigi patiik piefikseet detaljas, kad taadas atceros.
|
Aprīlis 4., 2011
| 00:29
es bieži vien apskaužu visus Dostojevska tēlus, tieši viņu vaļsirdību. un pat katrs pretīgākais āksts sevi tik ļoti apzinās un spēj runāt par sevi tik atklāti, bet tai pašā laikā turpina sekot savām pretīgajām kaislībām un tieksmēm. un tad ir tāds Aļoša Karamazovs, par kuru jau it kā jūtu pēc pēdējās nodaļas, ka kaut kas tomēr ir aiz ādas pēc neregulāriem smīniņiem.
Mūzika: eagles of death metal - i want you so hard
|
Aprīlis 3., 2011
| 00:19
bļin, pirmās 6 minūtes un jau liekās, ka knoxville un wee man'a smiekli tiek vienkārši izspiesti, tās sejā ievilktās līnijas no gadu ilgas rēkšanas kā reflekss savelkas, kad tiek izstrādāts joks. neko, skatāmies tālāk.
|
| 00:01
uzlikšu nu jackass 3d paskatīties, protams ne smakas no tā 3d. pēdējās 2 nedēļās nevienu nopietnu filmu negribu redzēt. bet tas tā laikam tikai uz datora. teiksim, šonedēļ ap 1dienu vai 2dienu biju aizgājis uz H.G. Clouzot filmu Les Diaboliques uz lielā ekrāna. un lai arī filma gāja franču valodā ar igauņu subtitriem, tik un tā tā bija izcila filma. ar attēlu vien pietika, lai saprastu sižetu, kas arī bija gana vienkāršs, arī filmas žanrs daudz ko pateica priekšā.
rītdien gan izskatās, ka nošaušos montāžas telpā, kad ieraudzīšu, ka nekas negriežas kopā šodienas safilmētajā.
Mūzika: the breeders - new year
|
Marts 31., 2011
| 00:32
šodiena
uzzināju, ka iekš portugāļu kino visi ir galīgi saspieduši galvas.
un bet vakarā redzēju tik ļoti krutu dejas/teātra performanci. aizgājām, jo pirmajā daļā uzstājās viens mūsu aktieris (tas, kurš šite otrajā bildē pa labi). tie kustīgie cilvēku ķermeņi vienkārši hipnotizē. kā jau ar visu, labāk gribās pašam to darīt, nekā skatīties. otrās daļas beigās uz sekundi domāju, ka dejotāja pamāj man, jo pamanījusi manu stulbo, pārlaimīgo smaidiņu, bet visticamāk viņa māja gaismotājiem un skaņas cilvēkiem.
Mūzika: black francis - wheels
|
Marts 30., 2011
| 00:38
tā. jāiet dušā un jācer, ka šonakt aizmigšu laicīgi. pagājušonakt nesanāca; pa ilgiem laikiem bija nemierīgas kājas. un tā kā acis neveras ciet, kas ir arī dēļ ilgas blenšanas monitoros, tad jādomā un jāšaustās par bēdīgām un sarūgtinošām lietām. negribu savādāk nosaukt, tāpat nav jēgas par to rakstīt, nu par bēdīgām lietām. bet tā pa lielam es to pat nedaudz varu izbaudīt - vismaz nav tā tukšā, bezformīgā masa, kas ir galva, kas ir parasti.
un vēl es vēlu aizmigu, un nokavēju šī rīta zīmēšanas pulciņu, kas varbūt pat būtu iepriecinājis, taču viņi tur tikai 3 purni bijuši, tāpēc atkal krāsainos papīru pāros meklēja colorspace.
Mūzika: spacemen 3 - amen
|
Marts 29., 2011
| 00:52
man tikai tas bija ar bučošanos ar meitenēm!! -harijs pirmo reiz bučojās ar čo čangu, man tā kā būtu jāsarauj!
Mūzika: the raconteurs - broken boy soldier
|
Marts 28., 2011
| 13:41
ienāca prātā apkopot tādus albumus, kuri ir caurcaurēm labi, var uzlikt un noklausīties no sākuma līdz galam, un neviena dziesma neatstāj vienaldzīgu, tu mīli katru daļiņu.
tātad:
-Black Rebel Motorcycle Club - Howl. īstenībā pagājušonakt šo klausoties arī izdomāju šitādu ierakstu
-arī BRMC - Baby 81. ar šito ir tā, ka katra dziesma pati par sevi ir lieliska, un bieži vien ir tā, ka gribās atsevišķus gabalus tikai uzlikt, atšķirībā no Howl
-Spiritualized - Amazing Grace. kas varētu šķist dīvaini, jo tā noteikti nav viņu krutākā plate. vēl varētu likt Ladies and Gentlemen We're Floating in Space, taču lai arī tur ir ļoti meistarīgi salikta gabalu secība, dažas dziesmas neiet pie sirds
-Sparklehorse - Dreamt for Light Years in the Belly of a Mountain
-The Doors pirmais. sen gan nav dzirdēts
-The White Stripes pirmais
-The Twilight Singers - Blackberry Belle. šito es līdz nelabumam šobrīd. tas dēļ pašreizējā dvēseles stāvokļa, bet nākotnē noteikti neaizmirsīšu
vēl gribētos pieminēt Mark Lanegan - Bubblegum, un Mercury Rev - Yerself is Steam, bet tie kaut kā nekvalificējās. man jau vispār patīk viss, ko Lanegans dara. nu un tagad arī Gregs Dulli (no twilight singeriem). tāpēc arī mistika, jo Gutter Twins pirmo albumu nevaru ielikt šeit
|
Marts 23., 2011
| 16:11
via nedroid.com
Mūzika: the twilight singers - teenage wristband
|
| 13:42
Mūzika: the twilight singers - decatur st.
|
Marts 20., 2011
| 21:02
vakar sanāca aiziet uz kultūras akadēmijas filmu nakti. redzēju divas ar pusi filmas. spāņu filma Cria Cuervos bija ļoti laba, bet es te par filmu pēc tam. par Dzien Swira, poļu eksistenciālā komēdija. viņiem tur nebija subtitru, tad nācās klausīties tiešo audio tulkojumu, kas neapstrīdami deva papildus jautrības dimensiju. čalis, kurš tulkoja brīžiem spridzināja vairāk nekā filma piedāvāja. tātad aina - psihologa kabinets, runā par suicidālām domām. tagad, mans mīļākais citāts:
"vilkme tuvināties logam..(audio pauze) ēm, lekt ārā pa logu".
par šo ņirdzu kādu minūti. pārējie tulkojumi bija trīs un piecstāvīgi savienojumi. paldies autoram!
turpmākais rīts izvērtās nedaudz negaidīts. brīnišķīga iepazīšanās un tā, tikai uz s-pili nācās braukt ar nepatīkamiem blue balls simptomiem. bet esmu piedodošs.
Mūzika: dandy walhols - mohammed
|
Marts 19., 2011
| 19:11
saskenēju pēdējās zenītbildes. tagad laimīgs piediršu pilnu internetu ar kārtējiem nevienam nevajadzīgajiem attēliem. diezgan izniekota filmiņa, bet man dažas pat patīk (protams, pēc nelielas pieslīpēšanas).
( skat )
Mūzika: the stone roses - fools gold
|
Marts 18., 2011
| 16:49
man bija pirmais aizraujošais autobusa pārbrauciens uz Lv šorīt!
pa visu busa vidusdaļu bija sasēdušies igauņu/krievu (runāja krieviski) jaunieši, ap 9.-10. klasi, tā kā draugu/klases izbrauciens. kopskaitā kāds ducis. aiz manis sēž divi letiņi, brauciena sakumā jau paspēj piesmiet un norakstīt igauņkrievus. sak', tūlīt korķēs vaļā pudeles un uz četrāmarpusi stundām buhāsies, auros. vēl gribēja viņiem par dzīvi mācīt. nu tādi džeki, kuri bieži saka 'solīdi' un 'es/viņš šodien iekāpis saldajā/solīdajā/niknajā/mierīgajā/utt'. tad abi aiziet gulēt. a jaunieši ko? viņi 20 minūtes paēdas čipsus un tad izvelk kāršu komplektu. un sāk spēlēt spēli Mafija. ziniet, tā ir pati aizraujošākā spēle, UZ PASAULES! un viņi tiešām praktiski 4h no vietas nogalināja, izārstēja viens otru, lika spēcīgus argumentus, kurš varētu būt maniaks un kurš mafija. komisāri tādus pokerfeisus taisīja, kad zināja, kurš ir mafijā, un tad uzrīdīja pārējos pilsoņus, paši palikdami inkognito. un tad mafija manipulēja ar visiem pēc kārtas, lai tikai uz viņiem nekristu aizdomas. pirmo stundu mani vēl A. Tarkovska grāmata kaut cik aizrāva, bet viņi ar tādu degsmi spēlēja; atlikušo ceļu vienkārši sekoju tam detektīv-seriālam!
es atceros šito spēli spēlējis tikai vienu reizi pamatskolā, uz īsu brīdi. bet šie puikas un meitenes bija tā zaudējuši saikni ar savu 'es', kurš tomēr sēž autobusā, tik skaisti. pēc tam gan rīgas ielas, neizrunājamie latviešu vārdi un zemās grīdas tramvaji viņus pārņēma, bet tas jau bij pēc spēles pabeigšanas. un pilsoņi uzvarēja krietni biežāk kā mafija.
|
|
|
|