Maijs 5., 2011
| 00:38 ikreiz, kad man rodas kāda doma, tā automātiski transformējas vēl neeksistējošā ierakstā šeit. un tad es speciāli to nekad neierakstu. laikam reizēm saistīts ar to, ko par mani padomās. vai arī ar to, ka man pašam liksies, ka es nerakstu patiesību un cenšos izlikties, un varbūt neviens cits to nepamanīs, bet es zināšu (atkal nespēja uzticēties sev). zinu, man ir ļoti nepareiza attieksme pret šo vietu. bet izdzēsties noteikti nē, man tomēr patīk lasīt citus. lai arī ar to rodas problēmas pa retam - dažās dienās ir tā, ka nav vienkārši vienalga, ko jūs darāt, rakstāt, domājat utt., ir tā, ka tieši ļoti ļoti negribas lasīt. to it kā grūti izskaidrot, bet laikam nekā, ko diži skaidrot, tur nav. arī šo ierakstu es pavirši bet tomēr apšaubīju, vai rakstīt.
palēnām sāku apjaust savas īstās problēmas, tikai nekādīgi nesaprotu, ko iesākt lietas labā. varbūt mīļums un sirsnība varētu palīdzēt, bet tā šķiet, ka pat nemāku to pienācīgi saņemt.
Mūzika: the white stripes - the hardest button to botton
|
Comments:
mīļais, jaukais, labais tom... kāpēc tu man vēl biļeti neesi atsūtījis, a?
es nevaru atrast, kur man viņa palikusi. man liekas, ka Latvijā atradīšu. a ko tu vēl šodien sēdi skolā?
es jau tikai priecātos, ja tu rakstītu visu, kas nāk prātā. man berlīnē (un arī tagad) bija problēma, kas gan laikam nav problēma tomēr - notika tik daudz, ka negribējās spēkus lietāt rakstos. sak, irla dinamikai paātrinoties, cibas dinamika krītas. |
|
|
|
Sviesta Ciba |