12:33 pm
Vēl viens jauks baļļuks... Draudzīga pasēdēšana... Sirsnīga parunāšana... Un beigas ar to pašu skumjo noti, ar kuru jau iepriekš saskāros...
Tagad man atkal ir skumji... Neko vairs negribas...
~S.A.-M.~
Vēl viens jauks baļļuks... Draudzīga pasēdēšana... Sirsnīga parunāšana... Un beigas ar to pašu skumjo noti, ar kuru jau iepriekš saskāros...
Tagad man atkal ir skumji... Neko vairs negribas...
~S.A.-M.~
Kādā brīdī būs jāpiesēžas un jāuzraksta... Tik daudz, kas notika... Ja vien spētu atcereties visas tās lietas, par ko tika runāts, par ko tika smiets... Būs japieveršas pašhiptnozei...
Vēl tāda klusa asara acs kaktiņā... Vēl sirds trīs un prāts nemierigs... Bet tas nekas... Mēs visi atkal tiksimies... Drīzāk kā varētu šķist...
Redzēt pasauli smilšu graudā
Un debesis - savvaļas puķē;
Turēt bezgalību savā delnā
Un mūžību - katrā stundā
/Viljams Bleiks/
Tagad es esmu vēl vairak konfuzēts, kā biju pirms tam...
Bet ar visu to - paldies Tiem, kuri darīja manu athaļavinājumu tik tīkamu... Jūs jau paši zināt ;)
~S.A.-M.~
Iet gulēt vai neiet... Tads ir jautājums... Tapat būs pēc 3 stundām jāceļas...
~S.A.-M.~
Googlim ir robi latviešu valodas zināšanas... Ne šams zin, kas baravika, ne jebkad ķēķi redzējis... Par zaķkāpostiem un pūpoliem vispar nekad dzirdējis nav... Kā tad lai es ar šamo tad sarunājos..
~S.A.-M.~
da nav jau par ko... Bet apsmējos...
http://www.draugiem.lv/?pid=3231160
Drīz... Pavisam drīz... Nu jau piektdien... Bet es vairs nezinu, vai maz vēl gribu...
~S.A.-M.~
Ko es daru... Sēžu viena pati un dzeru savu no Portugāles atvesto bumbieru šņabi... Piespiedu kārtas brīvdienas MAN, nenozīmē brīvdienas citiem...
Viena pati ar savu burbuļojošo, violetajiem ledus gabaliņiem piebāzto bumbieru šņabi...
Šīs brīvdienas mani neatslābina un nenomierina... Pīpes dūmi nepstādamies virpuļo visapkārt glāzei, monitoram un manām bizēm... Bezdarbība veicina nemieru... Šķiet, ja neievilkšu vēl vienu dūmu, kārtējā Panikas Lēkme paralizēs manu prātu un ķermeni....
Arī debīlais klusē... Un es atkal jūtos kā tenisa bumbiņa... Iekritusi trakojoša okenā viļņos... Augšup un lejup... Augšup un lejup... Un atkal augšā... Un atkal lejā... Nē, nē un vēlreiz - nē.... Es nedrīkstu iemīlēties.... Vienmēr garām.... Vienmēr greizi... Vienmēr nepareizi... Vienmēr tikai lieki, nevajadzīgi satraukumi... Vienmēr tikai raizes un sirdsēsti... Un kas to visu rada... Pati... Pati ar savu sirdi, kas vienmēr triecas ne tur, kur vajag... Kā naktstauriņš uz sveces liesmu...
Mīļā Ciba un tās Visuvarenais Dievs... Man vairs sen nav divdesmit, kad var spēlēt iemīlēšanās spēlītes pa labi un pa kreisi... Laikam iepriekšējā dzīvē esmu kādam dikti pāri nodarījusi, ka šajā jāiemācās kā ir mīlēt un nesaņemt pretī...
Piedod, man Pasaule, ja es neprotu Tevi mīlēt...
Kad nav ko darīt, var atrast, ko darīt...
Iet un pabaidīt sevi un draugus...
Ieraut kādu Pride ..
un...
Prieks, kur Tu rodies...
Laime - kur kavējies...
Šodien pie ārsta... Pat neesot darbā nāk virsū lēkme... Jātiek lauka no dzīvokļa...
~S.A.-M.~
Cik gan stulbs Tu, cilvēk, esi, kad iemīlies... Sēdi visu dienu ar debīlo rokā un gaidi kādu ziņu... Bet klusums... Un tad tāda pilnīga prāta frustrācija iestājas... Gribas raudāt... Laikam jau tam otram tas nav tik svarīgi... Tad vai maz ir vērts gaidīt, ticēt un cerēt, ka kaut as varētu arī sanākt...
~S.A.-M.~
Ruden kā jau rudens... Tāds, kāds tas man vienmēr ir paticis... Ar sirdi iekarojošu miglu un dvēseli veldzējošu lietu...
Kas citiem prātā un citās ķermeņa daļās ir pavasarī, mani piemeklē tieši rudenī... Tad nu savu iekšējo uzplakšanu ārēji izpaužu bildēs...
Nē, nē.. Nezied mums te rudenī rododendri... Tās ir 2 gadus senas bildes no kādas aprīļa pēcpusdienas Botāniskaja dārzā...
~S.A.-M.~
Tauta, varbūt kādam ir pieejams ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
ravejsledzejs telefonisks kontakts...Ar visām manām telefonu slepkavībām, man nekas nav saglabājies...
Nu vai arī padodoet viņam ziņu, ka šamo te izmisīgi meklē... Nepilnas trīs nedēļas palika...
</span>
http://i-facts.info/what-does-your-slee
Rudens - drūms, mitrs, pelēks...
Rudens - košs, krāsains, drēgni saulains...
Rudens, kad vieni putni saspiežas ciešāk bariņos...Kad otri ron vientuļus zarus un koku dobumus kur noslēpties... Vēl citi dodas pavisam prom...
Putnu rudens ar krītošām lapām un vējā plandošām spalvām... Putnu rudens ar smagām lietuslāsēm un purvāju dzērvju klaigām... Putnu rudens ar pēdējiem saulstariem un bezdelīgu pirmsaizlidošanas vīteriem uz pieloga drāts... Putnu rudens tiem, kam rudenī gribas būt vieniem...
Mans rudens man brokastis saullēkta liesmās gatavo... Caur peļķēm, lapu virpuļiem un saulstaru varavīksnēm ar Rudeni pie rokas, brienu savu dienu pret vakaru... Pret vakaru, kad Rudens mani ievīsta miglas seģenē, iesēdina tumsas krēslā, pasniedz tēju - pielietu ar Mēness baltumu un saldinātu zvaigžņu putekļiem... Mans Rudens iespiež man plaukstā spalvu, noliek uz ceļiem baltu lapu un, apsēdis blakus stāsta rudens stāstus par rudenī dzimušām dvēselēm un rudenī pukstošām sirdīm...
Tā kā es pagāšsestdien tik ļoti parnervozējos, ka saslimu, tad man ir bijis daudz vairak laika pāršķirot un izpētīt savas biužas... Lieku gan šamas te neapstrādātas... lai kaut necik apfotožopētu, vispirms man pie tā brīnuma jātiek un tad vēl jāiemacās ar šamo arī darboties... Es gan labāk pati vairāk neko nemēģināšu meklēt un uzinstalēt kompī... Pēdējais mēģinājums teju beidzās ar mokošu vīrusu izraisītu nāvi... Pfuuuu... Kaut kā tomēr man maģiskā kārtā izdevās savu kompīti izpestīt... A to būtu jau divi līķi zem gultas...
Bet nu tas tā...
Te jums acu papriecēšanai daži skati no Edinburgas Karaliska Botāniskā dārza...
Jā, jā... Apmākusies un samākusies agra pavasara pēcpusdiena... 10. aprīlis.... Bet šāds laiks maniem klejojumiem ir vispiemērotākais... Nemaisās visāda cilvēkgaļa pa kājām...
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)
