Melnais caurums... - Post a comment

seridvena

07:38 pm

Ko es daru... Sēžu viena pati un dzeru savu no Portugāles atvesto bumbieru šņabi... Piespiedu kārtas brīvdienas MAN, nenozīmē brīvdienas citiem...
Viena pati ar savu burbuļojošo, violetajiem ledus gabaliņiem piebāzto bumbieru šņabi...
Šīs brīvdienas mani neatslābina un nenomierina... Pīpes dūmi nepstādamies virpuļo visapkārt glāzei, monitoram un manām bizēm... Bezdarbība veicina nemieru... Šķiet, ja neievilkšu vēl vienu dūmu, kārtējā Panikas Lēkme paralizēs manu prātu un ķermeni....
Arī debīlais klusē... Un es atkal jūtos kā tenisa bumbiņa... Iekritusi trakojoša okenā viļņos... Augšup un lejup... Augšup un lejup... Un atkal augšā... Un atkal lejā... Nē, nē un vēlreiz - nē.... Es nedrīkstu iemīlēties.... Vienmēr garām.... Vienmēr greizi... Vienmēr nepareizi... Vienmēr tikai lieki, nevajadzīgi satraukumi... Vienmēr tikai raizes un sirdsēsti... Un kas to visu rada... Pati... Pati ar savu sirdi, kas vienmēr triecas ne tur, kur vajag... Kā naktstauriņš uz sveces liesmu...

Mīļā Ciba un tās Visuvarenais Dievs... Man vairs sen nav divdesmit, kad var spēlēt iemīlēšanās spēlītes pa labi un pa kreisi... Laikam iepriekšējā dzīvē esmu kādam dikti pāri nodarījusi, ka šajā jāiemācās kā ir mīlēt un nesaņemt pretī...

Piedod, man Pasaule, ja es neprotu Tevi mīlēt...