09:28 pm
kā lai visam gadam
patur ābeļziedus
kā lai notur ceriņus
tos neraujot
kā lai visam gadam
notur smaržu
kā lai visam mūžam
kā lai zied
kā lai visam gadam
patur ābeļziedus
kā lai notur ceriņus
tos neraujot
kā lai visam gadam
notur smaržu
kā lai visam mūžam
kā lai zied
Labprāt atdotu klavieres Rīga un (saprāta robežās) apmaksātu arī piegādi. Klavierēm uz korpusa daži kosmētiski bojājumi, bet tās ir spēlēšanas kārtībā.
viņas apaļajā sejā
neredzams cirkulis
uzzīmējis acis
pilnas ar kafiju tases
ja nākotni grib zīlēt pie
čigānietes
var iet pie Ineses
ceriņkrūmos izbiris
viss cukurtrauks
mazliet rūgts
ābeļziedu porcelāns
saplīst acīs
lakstīgala tieši man
uzdzied dziesmu
taču uz deju
nelūgs neviens
dzejol's no 2025., bet lieku otrreiz, jo goldija par lillijaam
vairākas dienas jau līst
vairākas dienas ir piesmeltas kurpes
ūdens smeļas mutē un acīs
bet visas šīs dienas
vēlos Lilija būt
kaut kur pie tuvējās
baznīcas sienas
plaukt baitiem ziediem
un nenovīst
lai Jēzus brauc debesīs
mēs paliekam vēl tepat
savos poršos un hibrīdos
mums taču piedos
Elfa noslēpās tulpē
lielākā par pasaules
karu
trauslās ziedlapas –
stipras sienas
neviens neklauvēs
nezinās ka tur kāds ir
dzīve uz sāpju salas
neizvērtējama pēc sāpju skalas
no viens līdz desmit
priecīgas un bēdīgas sejiņas
padzer nomierinošas tējiņas
paņem balderjānīti
palasi kaut Māru Zālīti
zobārsta krēslā sēdot
ekrānā ieraudzīju
savu identitāti
ne gluži tā ko var redzēt pasē
pat ne tā kā ikdienā jūtos
galvas kauss esmu bez gaļas
nav vaibstu
seja ar zobiem līdz saknēm
atkailinātām
šī skeleta daļa jums jāizrauj
"varbūt uzliksim kroni!"