Atradu piezīmju lapiņui uz sava galda... lapiņa kā jau lapiņa... Domāt, kas tur tik īpašs... Bet... Tur stāv rakstīts: "chery - in the morning; apricot - after 12am"...
~S.A.-M.~
Izrādās, ka man nemaz mājās nav tik liela katla, kurā varētu izvārīt pusotra kilograma putraimu... Un koka karotei arī kāts par tievu... Nagi griežas plaukstā... Nemaz ar nav man šamie tik gari...
Vispār kaut kāda pukstamdiena... Nervi, nervi... Tāds sīkums kā lūgums aizsūtīt savu seju apliecībai, gandrīz vai noved līdz panikai... Vismaz pie trīcošām rokām un nepārtrauktas vannasistabas apmeklēšanas esmu tikusi...
~S.A.-M.~
Man tīri labi sāk iepatikties doma, ka vīrietis ir pavisam cita, šai planētai nepiederoša suga... Pie tam - izmirstoša... Tikai, lūdzu, nepieļaujiet šīs izmirstošās sugas ierakstīšanu Sarkanaja grāmatā... Tas nebūt nav aicinājums uz kaut kādu darbību sugas glābšanas sakarā... Gluži pretēji - ļaujiet vien mierīgi tai izmirt... Tādēļ vīrietis nedrīkdt tikt iekļauts apdraudēto sugu saraksta... Jo tad Zaļie pavisam noteiti sāks kaut kādas akcijas to glābšanai... Bet mums taču to nevajag... Ļaujiet vien viņam mierīgi izmirt...
Bišķiņ pagars, bet vērts redzēt...
http://www.youtube.com/watch?v=E7g6ZVR7
Pirmā pilntiesīgā brīvdiena Latvju zemē sākās ar kapiņu apciemšanu... Mūsu gala kapiņi...
Mūsu gals, tas ir - Straupe...
Māsa Maija no krūmiem izraka grābeklīti un domāja kādu lapu nokasīt nost... Pēcāk gan es to pabeidzu...
Mūsējiem jauns kaimiņš...
Māmuķītis... Nu jau 17 gadi kā....
Turpat pretī, ja nekļūdos, nezināmo zaldātinu baltie krusti...
~S.A.-M.~
Saka - ja bikses krīt uz leju, tad dzīve iet uz augšu... Nez, kas ar to dzīvi notiek, ja bikses vienkārši ņem un tirkšķēdamas saplīst... Un ne jau pirmās...
Rīt atkal jāiet bikses pirkt...
Nez kāpēc man nekad nav ienācis prātā savam kaķim uzvilkt zeķubikses...
Šodiena mani padara traku... man jātiek ārā no mājas, vai arī sajukšu prātā... Nu kāpēc cilvēkiem ir jāsaka man tādas lietas, kas mani tikai sanervozina... Kāpēc es vēl joprojām nespēju visam uzlikt mīksto un izlikties, ka nekas tak nav noticis... Vai vienkārši visus sū laist gar ausīm... Pavisam neliels, neuzkrītošs spiediens no pareizās puses un man atkal trīc rokas un kājas... Bļin!!!!!!!! Tas ir tikai darbs... Ja nedabūšu šito, tad dabūšu citu... Kāpēc mani par to vēl ir jāspaida un jāmurca...???? Gribas bļaut pilnā rīklē un ar galvu skriet sienā!!!!!!!!
Nu u vēl viens brīnums... Nevienam gan nav ne mazākās nojausmas par to patieso izcelsmi un nolūku... Bērni tos atrada Arthur Sit.. Zināms tikai, ka varētu būt ap 500 gadu veci...
~S.A.-M.~
Auna galva - šņaucamās tabakas galda tabakdoze un cigāru kaste. 1883. g.
Edinburgā gatavojis R&H B Kirkvuds. Šis tabakdozes veids bija
aprīkots ar ritenīšiem, tādējādi, ērti uzripināms un noripināms no
galda. Parasti pēc pusdienām. Tas bija ppopulārs armijas vienībās.
Šķiet, šis bijis lietots Edinburgas Goldsmita apvienībā
~S.A.-M.~

Darba nav, dzīvokļa nav, bet es šodien braucu uz Glasgovu... Uz Suede
koncertu... Kāds mans draugs ņem mani līdzi... Jāizmanto iespēja... Otra
tāda var ari negadities...

Stokholmas lidosta...
http://www.youtube.com/watch?v=V8h3ey92
~S.A.-M.~

Tā dzirdēts, ka ozona slānis tā kā smaržojot pēc ģerānijām...

Plaukstām aizklāju seju lūgšanā par tiem, kam šis ceļš grūts... Par tiem, kas sev lēmuši tik smagu mācību... Savu labo domu un sirds siltumu sūtu...
Atveriet acis un paraugieties augšup... Notrausiet rūgtuma asaru...
Es smaidu Jums ar ticību un cerību... Ielaidiet smaidu savā dvēselē...
Es zinu, ka Tu vari... Tev tikai jāsaņemas... Tikai janotic...
~S.A.-M.~

Asteroidu 1227, sauktu vārdā Geranium, 1931. gada 5. oktobrī, Heidelbergā, atklāja Kals Vilhelms Reimuts...
Vēl tas tiek saukts pa 1931 TD
Epoch May 14, 2008 |
|
| Aphelion | 3.8327639 |
|---|---|
| Perihelion | 2.6149175 |
| Eccentricity | 0.1888813 |
| Orbital period | 2114.2618768 |
| Mean anomaly | 167.78060 |
| Inclination | 16.41878 |
| Longitude of ascending node | 1.60178 |
| Argument of perihelion | 299.23126 |
| Physical characteristics | |
| Albedo | 0.0921 |
| Absolute magnitude (H) | 10.10 |
Priecīga diena Pūķu Zemē...
Reiz senos, senos laikos man bija tas prieks un gods apmeklēt Undīni dzejas lasījumu vakarā... Kā ieejas maksa toreiz bija svecīte... Jauka mūzika un brīnišķīgi cilvēki... Karsta tēja un radošas sarunas...
Skumji, ka viss tā sagrozījās un iegrozījās, lai nebūtu sanācis tur atgriezties... Ar pašai savu stāstu starp dzejoļa rindiņām...
~S.A.-M.~
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)