| |
[Feb. 10th, 2005|04:14 pm] |
Kolēģis paņēmis uz darbu līdzi meitiņu
mēs tagad tusējam kopā un graužam kukurūzas nūjiņas
un mums ir forši |
|
|
| |
[Feb. 10th, 2005|11:40 am] |
Skumjas kļūst par pastāvīgu pavadoni
Ha – man ir stabilas attiecības ar skumjām ;)
Jauki, man patīk
Vai var atzīties jūtās savām skumjām?
Gribas just
Atkal
Vēlreiz
Nedrīkst
Jo nav jūtu, kuras nebeidzas, nav draudzības, kuru nevar nodot.. |
|
|
| |
[Feb. 7th, 2005|02:20 pm] |
Balts sapnis par baltu pasauli aiz loga
par baltiem aizkariem un baltu saules gaismu
par baltu dzīves telpu un baltiem palagiem
par baltu sniegu un baltām smiltīm
par baltām rozēm
un vienu tumšu tēlu līdzās
Līdzsvaram.
"Tik vien kā Balts, ko sapņot" |
|
|
| |
[Feb. 3rd, 2005|09:52 am] |
Asaras pirms miega
Sapnī komiski tēli, kuri mēģina uzjautrināt
Kādas durvis aizveras
“Kā eņģeļu asaras baltas
krīt pasaulei pāri sniegs…” |
|
|
| |
[Feb. 1st, 2005|01:07 pm] |
Gribas ļauties būt rotaļlietai
Būt sarunu biedram
Būt Minkam, ar kuru pamurrāt
Bez saistībām |
|
|
| |
[Jan. 28th, 2005|04:41 pm] |
Esmu pārvarējusi gaidas, cerības, satraukumu.
Esmu pārvarējusi vājumu sevī.
Ceru, esmu pārvarējusi arī jūtas.
Un vēlmi uzticēties. |
|
|
| |
[Jan. 28th, 2005|02:58 pm] |
Tukšums pasta kastītē aizpildījās.
Bet ne manī.
Gandrīz vienaldzība. |
|
|
| |
[Jan. 27th, 2005|04:33 pm] |
Acīs – skumjas
Lūpās – viltots smaids
Sirdī – tukšums
Varbūt tas tikai nogurums.
“Ziemeļblāzma… kritušo zvaigžņu un neizsapņoto sapņu parāde…”
/rīta vēja domiņa/ |
|
|
| |
[Jan. 26th, 2005|03:15 pm] |
Ne sāpju, ne smeldzes, ne vēlēšanās.
Kaut kas, kā nav.
Ne balts, ne melns.
Ne tauriņa spārnu, ne svina smaguma.
“Gribas, lai baltā pasaulē balti sniegi snieg..”
Gribas, lai maniem smiekliem ir spārni,
Gribas, lai manām skumjām ir asaras. |
|
|
| |
[Jan. 25th, 2005|02:09 pm] |
Cik gan ātri mūsu spārni izplešas, tikpat ātri tie plok.
Lai atkal izplestos lidojumam… |
|
|
| |
[Jan. 24th, 2005|11:56 am] |
Mans mazais šībrīža emociju karuselis:
Pirmdiena – sveiciens no Singapūras. Prieks.
Otrdiena – sveiciens no Malaizijas. Prieks.
Trešdiena – klusums un izbrīns.
Ceturtdien – tāpat. Skumji.
Piektdien – tukšums pasta kastītē kļuva par milzīgu caurredzamu Robu.
Sestdiena – samierināšanās. Pie velna.
Svētdiena – Klusumam uzrodas Izsaukuma Zīme. Nedzirdama sajūsma. Sveiciens no Bali!! Niršana esot bijusi satriecoša un zeme fantastiska. Viņa sajūsma, kuru izjūtu izšaujamies caur sevi. Kā salūts. “Rīt atgriežos, tiksimies.” Šampanieša burbulīši. Dzirkstī.
Un es brīnos par savu prieku. Un brīnos arī par to, ka brīnos. Par to cik maz vajag. Par to, cik nepastāvīga esmu…
Esmu svešu emociju siets. Izjūtu svešus priekus un svešas bēdas. Svešu nogurumu un enerģiju. Kā savas pašas. Jo svarīgāks man tas cilvēks, jo mazāk vajag, lai izjustu… |
|
|
| |
[Jan. 21st, 2005|10:09 am] |
Nogurums bez vārdiem.
Mazliet skumjas.
Bet tās varbūt tik tāpēc, ka nav spēka priecāties.
Ka mazliet bail priecāties.
Jo es daru.
Un izskatās, ka sanāk.
Es ceru, ka izdosies.
Un daudz kas mainīsies.
Ne viss - bet daudz.
Jo es pati paveicu.
Viss vēl procesā... |
|
|
| |
[Jan. 21st, 2005|10:01 am] |
Balts papīrs.
Melna tinte.
Hieroglifi, kas veido vārdus.
Vārdi veido teikumus.
Cilvēka saprāts piešķir tiem jēgu.
Atmiņas – nozīmi.
Ja cilvēkam ir ko teikt - viņš runā.
Ja cilvēkam nav ko teikt – viņš klusē.
Bet ir brīži, kad sakāmā ir tik daudz, un tas ir tik nozīmīgs, ka vārdi nav piemeklējami.
Tādi nav radīti.
Kopīgs klusums, kurš izsaka daudz vairāk, daudz precīzāk, daudz smalkāk.
Filigrāni hieroglifi,
kuri tomēr nespēj izteikt visu. |
|
|
| |
[Jan. 17th, 2005|08:06 pm] |
Ziema ir silta,
Vakariem ir sarkana nokrāsa,
Un ir tik daudz bezdibeņu, kuros krist... |
|
|
| |
[Jan. 5th, 2005|10:59 am] |
"Kad sapnis piepildās tas mirst"
Man ir jauns telefons!!
Un es visu nakti negulēju un domāju - vai man to vajadzēja? Varbūt labāk jaunu dīvānu būtu nopirkusi?
Bet vispār ir ok:) |
|
|
| |
[Jan. 4th, 2005|01:56 pm] |
Just freelove-
skaista utopija
bez saistībām
bez pienākumiem
un bez dusmām |
|
|
| |
[Jan. 4th, 2005|01:40 pm] |
Kādu ar ko kopā paklusēt
Jo stāstīt nav ko
Kādu, kam ielikt galvu klēpī
Lai ļautos
Gribas raudāt
Bez īpaša iemesla
Vienkārši sakrājies nogurums
Gribas, lai samīļo.
Un muļķīgas dusmas par to,
ka Viņš atļāvās aizbēgt,
ka man jātiek galā vienai
Bezjēdzīgas sajūtas.. |
|
|
| |
[Dec. 30th, 2004|10:15 am] |
Maniem tauriņiem apdega spārni realitātes liesmās..
Vienu iekāroju, otru vēl nepazīstu.
Viņš brauc ar moci, dzer rumu un raksta man dzejoļus par eņģeļiem.. |
|
|
| |
[Dec. 28th, 2004|02:51 pm] |
Man kļuva bail, cik viegli aizmirsu Viņu...
Viegli jau patiesībā nebija.
Ātri. Bail par to, cik ātri... |
|
|
| |
[Dec. 27th, 2004|11:10 am] |
Man vakar bija saldējums, kafija un mandarīni.
Un saule logā. Un Ramazotti /nu Eross/. Un visādi jaukumi telefonā.
Skaisti tomēr sanāca Ziemassvētki:) |
|
|