|
Jan. 21st, 2005|10:09 am |
Nogurums bez vārdiem.
Mazliet skumjas.
Bet tās varbūt tik tāpēc, ka nav spēka priecāties.
Ka mazliet bail priecāties.
Jo es daru.
Un izskatās, ka sanāk.
Es ceru, ka izdosies.
Un daudz kas mainīsies.
Ne viss - bet daudz.
Jo es pati paveicu.
Viss vēl procesā... |
|