Bet dikti forši, ja draugi piezvana un uzjautā, kur es esmu, paziņojot, ka šas būs pie manis (sanāca gan bik ilgāk, bet pofik)! Paldiesiņš lielais, citādāk man būtu ļoooti garlaicīgi. Kad kaut kā līdzīgi notiek divas dienas pēc kārtas, tad nu ir tīri amizanti, jo bija paredzēts tikt mājās jau pirmdien, bet pāris apreibinošu apstākļu dēl tas viss atlikās dienu vēlāk.
Tadnutā, man laikam uz zobiem pēc kāda laiciņa būs šaursliežu dzelzsceļš, wiii, ku jauka 21. dzimšansdienas dāvana :) Bet katrs tik nopietniem lēmumiem nobriest savā laikā!
(Es jau, Matīs, varētu tevi pakaitināt, pastāstot par ātruma izvēli, bet tad jau tev iespaids par manu ģimeni noies vispār 100 grādus zem nulles (ja tur jau neatrodas) :) )
Vakar mums ar brāli bija neliela saruna:
Brālis: Vai zināji, ka sencītis ir ņēmis zaļo?
Es: Nē, nezināju, bet tur jau nekā pārsteidzoša nav. Tas ir tikai normāli.
Brālis: Jā, bet zināji, kā viņš viņu dabūja?
Es: Vot to gan es nezinu.
Brālis: Viņam Aļiks sadabūja.
Un šinī brīdī es domāju, kurā vietā diezgan augstu stāvošs ments var dabūt zaļo. Tās ir konfiscētās un "iznīcinātās" lietas?
Ja kalns nenāk pie Muhameda, tad viņam nekas cits neatliek: jādodas pie kalna, ja? Ja Placebo nebrauc uz Rīgu, tad jābrauc pie viņiem kaut kur uz Berlīni vidējos decembros. Es pat vēl lāgā neiedrošinos domāt, cik mežonīgi kruti tas būs, lai gan it kā jau viss sagatavots, lai notiktos.
Tas ir tā jocīgi īstenībā. Nebūt neesmu "kritusi" uz ārzemniekiem un arī uz vecākiem (divreiz) vīriešiem arī ne. Bet ir tādi eksemplāri, kuriem varētu doties līdzi, pat lāgā nepainteresējoties, uz kurieni. Vienu tādu gadījās sastapt, kad viņš te pavisam nesen dzīvojās pa viesnīcu. Ārkārtīgi sen nebija gadījusies sajūta, ka kamolītis savelkas pakrūtē un pat tā kā trīc kājas kādu ieraugot vien.
Vajag šādas reizes, lai saprastu, ka viss kārtībā ar mani: esmu spējīga vēl samīlēties tā galīgi dumji un no skata vien, pārmijot vien dažus smaidus un pāris teikumus. Tagad varu priecāties par sevi un brīvākos laikos domāties par to, kā viss varēja būt, kādas nejēdzības bija iespējams sadarīt, bet jebkurā gadījumā paliek patīkama pēcgarša pēc šāda pasākuma ;) Trakā ķīmija, nekā citādi to neizskaidrošu!
Tagad mana pagalma uz zemes gul piedzeries augstskolas pasniedzejs un divu bernu tevs no Lietuvas. Mes vinu no viesnicas atvedam patuset pie mums uz Kalviem (vina draudzene palika muiza). Ta ir, kad ar mums tuse, vins jau ir pavemis kadu laiku atpakal :D Un es esot vissuperigaka viesmile, jo pasniedzu prima kafiju no rita!
UPD: Nuja, pirms dabujam gulet, vins velreiz pavema :p
Muahahaa, tikko Pulkvedī dejojot ar elkoni dabūju pa lūpu. Cerams, ka parīt darbā klienti sapratīs, ka viņus neapkalpo drausmīgākā oficiante - vietējā, izslavētā Ērgļu kausle :D
+ mani ir nobloķējuši draugos. Hmmm, kādam vanagacs īpašniekam šķita, ka bildē nevar saskatīt mani. Bet tur tak esmu es: mana kreisā potīte visā krāšņumā, ko vēl vairāk vajag?
Man tā tikai šķiet, vai arī visa tā praida un homoseksuāļu sakarā lielais akcents tiek likts tieši uz gejiem, ne lezbietēm? Tas tādēļ, ka divas meitenes šķiet baigi super un skaisti (īpaši, ja vēl vīriešcilvēkam atrod vietu), bet divi puiši bez meitenes ir pē un galīgi garām? Šito es nekādi nesaprotu.
Stipra meitene Signe sodien nolema no sava ex draudzina Mara savakt divus savus CD. Viens pat originalais bija. Paris joku, kada divdomiba un kompliments, kas atkal sasaista tagadni ar pagatni un Signe ar mokam novalda kaucienu, ko laiz vala marsruta Sigulda-Ieriki, lai tur tanka uzrakstitu vestuliti ar aptuveno tekstu: tu man, mergli, izfukaji visu nojegu, mana speja atkartoti kadam uzticeties pielidzinama 0. Mana skatijuma ar so emociju izvirdumu, ka I still care, konkreti sevi pazemoju, bet pohuj, kaut kada mistiska veida sajutos vieglak. Varbut tiesi ta velme pateikt vinam acis, ka man, ble, sap, bija ta, kas nelika miera un tagad alles? Un Akvarium ir fantastiski, ja nezinajat!
Es nezinu. Tas varbūt ir profesionālais kretīnisms, bet man nešķiet normāli tas, ka, pasūtot cūkas ribiņas, man atnes vistas fileju, bet, kad pasūtu saldējumu ar ceptiem āboliem, riekstiem un medu, man atnes saldējumu ar ķiršiem, banāniem, persikiem un kaut kādu fckn flakona putukrējumu. Tas ir piekasīgi, ja man nepatīk? Bet es savaldījos un neko neteicu :)
Tagad arī es trakoti labi zinu, kādēļ lauku cilvēki, kad brauc uz Rīgu, dikti ļoti sapucējas. Pēc dažām dienām laukos vienkārši GRIBĀS smuki saģērbties, lai uz veici aizietu, jo cita iemesla normālu lupatu uzvilkt vienkārši nav.
Par viņiem nav jāsmejas!
Šodien pa daļai aiz kādiem stulbiem saviem iemesliem, pa daļai, jo zinu, ka Laurai patīk, nolēmu doties uz Essential. Tagad tā domāju, ka tiešām nesaprotu, ko tur biju pazaudējusi. Nav ta vietiņa galīgi priekš manis. Varbūt pie šī secinājuma vainojams tas, ka jau dazas nedēļas dikti reti sanāk gulēt vairāk par 5 stundām, ko pat mana sejas un kakla āda jau rāda, bet anyways es gandrīz kājās stavot parubījos. Kad vaicāju vienam taksim, pa cik vins mani līdz mājām atvedīs, viņš man piedāvāja aizbraukt ATPŪSTIES. Bļin, es TĀ izskatos, ka gribētu kniebties ar resnu pusmūža taksistu, kas uz sava Audi 100 iemontētā plazmas vai sazinkāda displejiņa porņukus skatās?! Nuvot, kakaina diena līdz mielem, ja neskaita, ka tieši pēc šiem visiem incidentiem papļāpāt piezvana mīļš cilvēks. Viņš tieši pamodies bija (nevāja sakritība) :)
Mmmm, 14 stundu darba diena tiešām nav medus maize! Bet gandarījums, ka pati tieku galā ar visu un ka nemetu to paplāti vienā brīdī viņiem sejā ar visu paiku. Smaidīt, smaidīt un vēlreiz smaidīt!
A ko? Es arī esmu spējīga pastrādāt, neticējāt, koa?
Īstenībā tagad man ir trakoti bail pieķerties un sāpināties un sāpināt otru. Un vispār: laikam bail kādu pielaist sasniedzamā attālumā. Bet tas jau pāriet, vai ne?
A ku dumi vakar sanāca ar manu vēlmi uztaisīt nightswimming trijos. Līdz četriem meklējām ezeru, vispirms vienu (viņa ieteikums), tad manis zināmo. Mjā, laikam tumsā/miglā viss izskatās ļoti dīvaini un galīgi neatpazīstami. Nācās braukt mājās gulēt bez peldes :))
Brālim psiholoģe teica, ka dzeltenas krāsas apģērbu nēsā cilvēki, kam patīk savs ārējais veidols.
Man nav nekā dzeltenā krāsā, līdz šim es to biju norakstījusi uz to, ka dzeltens man ne pārāk piestāv, bet, redz, kā ir patiesībā! :D
Hmmm, nevēlaties man pastāstīt, kā klubā/bārā/kafejnīcā etc. "nokoļīt pretējā dzimuma pārstāvi" (tipa jūsu metodes), ja es to mācētu, tad varētu vismaz rīkot sacensības or smth :))
Sīvā konkurencē uzvarēja draudzība (vismaz šobrīd tāds rezultāts), kas laikam nozīmē, ka apprecēsimies vienā dienā, kā jau ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
freeborn teica :D
Es tikai gribēju teikt, ka es nemazam arī neesmu tas trakais cilvēks, kas "baudīs dzīvi" līdz nezinkādam vecumam, un varu apprecēties pat jau nākošgad, ja sirsniņa teiks, ka tā vajag, un, protams, ņēmējs uzradīsies :))
Tātad, tava atbilde var izšķirt daudz! :) Mums ar diamond te radās tāda nesaskaņa:
Poll #10232
Open to: All, results viewable to: All
kura no mums pirmā apprecēsies?
Runājot par manu megaideju par open relationship: būtībā es ne uz ko tādu nespētu laikam parakstīties (no savas puses galvenokārt). Man tikai vajag zināt, ka ir iespēja atkāpties, ka es to varu, tas arī viss (un ka tas nebūs tik ļauni, jo esmu brīdinājusi. Ahahahā, tipa tad būtu baigi vieglāk!). Neba es ko darīšu, neko. Manā emociju pasaulē vienmēr dominē viens cilvēks. Taču tās dominantes vismaz šobrīd var mainīties un laikam mainās diezgan ātri.
Ibitīt, nākošreiz, lūdzu, atgādiniet, ka šitik ilgi mācīties nav labi. Ka labi ir sākt ātrāk, nevis pēdējā dienā, kad jāuzcērt kursa darbs!
Vienkārši pavelkos uz Edžiņa dzīvoklis! Puiši tiešām malači, domāju, ka viņiem izdosies dominēt visos topos, kas arī ir viņu mērķis. Mans absolūtais favorīts: Zolotaja Sigulda :D
Senks tu kaplacis!
______________________________________
* citāts no grupas mājlapas: www.edzinadzivoklis.lv
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)
9 (47.4%)