1. mums ir jāatgriežas pie ulmaņlaika modeļa, pie tās vienotības un vērtībām, kas bija tajā laikā. ------------
Sabiedrība = indivīdu, to vērtību summa (tas ir spēkā vienmēr). Sabiedrības organizācijas forma ir valsts. Organizēties iespējams uz kopīgu vērtību un izpratnes pamata. Ja atšķrīgas vērtības -> divkopienu valsts -> atšķirīgas informācijas telpas.
Un katram savs darbs darbs: juristam tiesāties, zemniekam zemi art. Bet zemnieks deleģē juristu pārstāvēt viņa intereses attiecībās ar citu zemnieku juristiem.
2. bet viens ir skaidrs - tas elementāri nav humāni. ----------------------
Likums ir represīvs un nehumāns pret katru indivīdu, bet tā ir kopēja vienošanās un instruments kā risināt strīdus un interpretēt situācijas kopējam sabiedrības labumam. Un no vēstures izriet vēturiskā taisnīguma atjaunošana. Ja tu būtu dabūjis savulaik pa muti, tu gribētu kompensāciju. Pēc tam arī varētu sākt sarunas par tālāku sadarbību. Jebkurai rīcībai ir sekas, un par to ir jāatbild. Kam? Tiesību mantiniekiem. Ja gribi atteikties no atbildības - proties atteikties no ambīcijām, respektīvi esi tolerants pret vidi un sabiedrību, kuras labumus izmanto.
3.Savādāk nacionālā identitāte balstīsies uz "kultūrfobijas". -------------
Pasaciņas par vienlīdzību lai ekspluatē 'benetoni' ar savu sapni par unificētu standarta 'globālo tīni' no kura izkāst piķi. Un argumenti par vienlīdzību fizioloģiskā līmenī neiztur kritiku. Sunītim arī sāp. Bet Cilvēkus no suņiem atšķir kultūra. Tieši kultūra nosaka un raksturo identitāti.