varbūt, bet vienkārši ir grūti, kad iedomājas, ka tas viss ir nācis tā vienkārši. (jo ar galvu strādāt jau nav nekāds darbs!) saproti, nekad neesmu dzīvojusi leiputrijā, galīgi nav tā, ka nezinātu lietu vērtību (ok, par maniem jaunākajiem radagabaliem paklusēsim, bet tagad par mani, jo, kā uzsvēru, katrs ir individuāls gadījums) šis uzkskats ir kā darvas piliens medus kausā, jo pēc būtības diršana jau notiek par nezināmām lietām. es zinu, ka man tas ne vienmēr izdodas, bet cenšos izteikties par to, par ko kaut ko sajēdzu
un, runājot par to
perkons, neba jau aizskāra tas, ka viņš aprunā to sekretāri, jā man arī šķiet nedaudz dīvaini, kad paziņa saka, ka viņas tētis nopirka mašīnu par pusļimonu, bet tas nenozīmē, ka man tagad būtu par pašsaprotamu jāuzskata, ka tas ir nokritis no gaisa, pasniegts uz šķīvja ar zelta maliņu un medusmaizi (citējot augstākminēto pērkonu)