zini ir mums dāmītēm šitā liksta - vienmēr visu noteikt. Man šobrīd "dzīve māca" vienkārši baudīt.. jo nu, nevēlas mani iepazīstināt ar saviem radiniekiem un visādi šitādi, ja padomāju - kur tad tādi un šitādi apliecinājumi... bet patiesībā,ja es palūkojos drusciņ citādi, mani sajūsmina brīži, kad es domāju kautko murrīgu par viņu un atnāk sms.. un ienāku mājās vakarā - un viņš tieši tanī brīdī (ne agrāk ne vēlāk) zvana man uz parasto tel. un tad man ir piedrāzt visas tradicionalitātes, es baudu dzīvi un šādi jūtos laimīgāka kā meklējot apliecinājumus, lai ievilktu ķeksīšus.. nu tā kautkā :D
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}