|
[8. Nov 2006|14:49] |
mazliet iežuvusi momenta līme ir mana dzīve |
|
|
Comments: |
baigi daudz tev to dzīvju. kā lai visas tās kontrolē (vada)? .. jo vairāk kļūst telpas, jo mazāk - elpas ..
nav tādas kontroles un dzīve viena
dzīve tāpat kā vēsture - pakāpenisks moments
sinusoīds (as if i knew)
vienkārši ir jauki kādreiz šādi paspekulēt pelēkā dienā, kad prāts neturas darba gultnē
ekstremālās pārvērtības principā nav iespējamas. bļin, tikko viss sajuka - ir un nav, pilnīgs čau
nestreso, you'll get there!
piedod, tas 'get there' bija atrakstīšanās
principā teorijā es ticu radikālām pārmaiņām bet praksē nezinu
bet taa ir. par to "get there". un praksē ir
kam ir kam vēl nav
(mēs nonākam izejas lauciņā. vai varbūt tā ir ieeja? vienas vienīgas nenoteiktības. cirks - ne tas, ko bērnībā spēlējām...)
pamatpieņēmuma trauciņš. vēl nav skaidrs, cik daudz tādu trauciņu ir, bet bet kaut kāda intravertā doma saka, ka to skaits ir ierobežots, bet iekšpusē iespējas ir neierobežotas
starp bezgalīgi liels un neierobežots reizēm nav atšķirības
jā, iekšpusē lauciņi, uz kuriem stāv trauciņi.
momenta līme=šodienas koncepts
ieelpotie momenti salīp mūžībā | |