Pirmo reizi savā kaloriju un uzturvielu skaitīšanas eksperimentā iedomājos, ka pusdienas taču var mierīgi sakomplektēt arī Rimi salātu bārā. Tur ir vista, tuncis, vārītas olas, svaigi un konservēti dārzeņi, salātlapas...
Starp citu, viens no eksperimenta nolūkiem bija paskatīties, kā es izskatītos 53 kilo komplektācijā. Nu, neko, tīri normāli izskatos :)

Ārkārtīgi skaista maza filmiņa par burvību mežā un cilvēku sirdīs.

Kad jauniešu acīs redzu dzīvesprieku un cerību, man dažreiz negribas atvērt tiem savu pasauli ar tumsu un sāpēm. Bet kad viņos redzu lielākas sāpes un neticību, kā pats jūtos, man paliek bail.
Kā ir dzīvojot ar maziem bērniem? Cik daudz izlikties un slēpt tiem kā jūties? To cinismu un rūgtumu.
Manī ir daudz prieka, bet tā ir cita enerģija nekā divreiz jaunākiem.

Lauva iesnu dēļ neaizgāja uz skolu. Un uz tikšanos ar savu tēvu, kā rezultātā K. jau otro dienu nes man ārā smadzenes: basically viņš gribot vest Lauvu pie ārsta, lai ārsts apstiprina, vai Lauva patiešām ir slims. Un ja slims, vai tiešam tik slims, kā es saku, un kā viņu jāārstē, un varbūt viņu jāārstē pilnīgi citādāk nekā to daru es. Jo citādāk K. neko nesaprotot, un viņam esot tiesības saprast, un zināt, un būt lietas kursā, un tas viss tikai manās interesēs, un kopējie mērķi un saskaņotās vadlīnijas bērnkopībā, bla bla bla.
Pajautāju, kāpēc viņam liekas, ka viņš sapratīs dakteri, kas veltīs viņam 15 minūtes, nevis divas dienas, kā es tagad. Un ja viņš vēl neliksies mierā, tad pieprasīšu arī ārsta izziņu, ka viņš pats vispār ir pilna prāta. Un tad vēl izziņu par ārsta kompetenci un pilno saprātu.
Jo pagaidām man tas nav saprotams, un man arī ir tiesības, vai zinies!

Laulības, izrādās, palīdzot pret depresiju.
https://www.msn.com/en-xl/news/other/single-people-are-80-percent-more-likely-to-be-depressed/ar-AA1tvEOo?ocid=msedgntp&pc=L
Mans pāŗdomas: varbūt precētajiem depresiju vietā vienkārši ir posttraumatiskā stresa sindroms?

Jau pusotru gadu matus mazgāju, ķemmēju un veidoju saskaņā ar Curly Girl Method, kas visa cita starpā paredz dzelžainu atturību no jebkādiem silikoniem. Tāpēc šodien, kad iepilināju matos divas piles BioSilk, bez kura kādreiz nevarēju dzīvot, biju gatava Nika Džonasa balsī ieauroties: "This is HEAVEN!"