Sokrats jau arī nav nekāds "vērā ņemams domātājs". Runa ir par terapeitisko efektu.
Pītersona "pienesums" - ja tas vispār ir svarīgi - savās disciplīnās ir 20.gs. totalitārismu psihobioloģiskie aspekti. Gūstot pietiekami dziļu ieskatu tajās lietās, var pateikt daudz ko šobrīd aktuālu, kas acīmredzami norezonē, ko nevar noliegt neviens, kas pretendē uz evidenču svarīgumu.
Pseidointelektuālis parasti ir tāds intelektuālis, kurš ir fake vai pozē, vai nesaprot, ko runā, vai kura vārdiem un domām nav nekādas saistības ar viņa personisko dzīvoto pieredzi. Lai vai cik komonsenss būtu Pītersons, ir jābūt visai ciniskam, lai nekonstatētu, ka viņš uzstājoties ir genuīni noraizējies un autentisks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kāpēc būt morālam?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tāda jautājuma nav.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es tev tādu uzdevu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, bet tu taču saproti, ka šāda jautājuma nav, jo neviens normāli tādu neuzdotu? gandrīz visi grib būt morāli, bezmaz vai apriori, "kāpēc būt morālam" uzdotu filozofs, sofists, jokuplēsējs vai kāds dēmoniskais.

(Reply to this) (Parent)

Pītersons acīmredzmai pārliecina cilvēkus un manis pēc kaut vai pats sevi, bet pseidointelektuāļa nosaukumam viņš atbilst, jo autoritatīvi izsakās par jomām, kuras nepārzina

(Reply to this) (Parent) (Thread)

a)pierādi, ka nepārzina
b) būtu ļoti žēl, ja mūsdienās intelektuāļi ļautos pretlikumīgi notikušajai, arvien pieaugošajai akadēmiskajai specializācijai subžanros un ārpus savas superšaurās kategorijas neko neteiktu. lai visi autoritatīvi taču izsakās par visu, Dieva dēļ.
c) cik redzēts, viņš tomēr izsakās par visu no savas šaurās psihobla bla perspektīvas.

(Reply to this) (Parent)