Es atkal neatvados

Viss sākās ar kliedzienu
Ar rupjas maizes riecienu
Kas zin, kā tam beigties
Laiks taču mīl steigties,steigties

Milzu
mākoņi
Mūsu ezeros platos
Un milzīgs ir klusums
Ar kādu es tevī skatos
Debess spogulī
Lai paliek mūsu smiekli
Kā nācām, tā aiziesim
Pāri pļavām,viegli ,viegli
Kur nav noslēpumiem gala?
Tur,kur dzīvi skatīt var no malas
Un kur saulriets satiek jūru?
Tur,kur milzu kalni liekas mazi
Kas bijis un kas vēl būs
Vēl nāks rokenrols un vēl būs blūzs
Bet nozīme ir tikai tam
Tam ceļam, ko tieši tagad ejam
Nevis dzenamies pakaļ vakarējam vējam
Es klanos gaismai,kura tagad krīt
Un ceļam, kuru ejam,ejam
Kur nav noslēpumiem gala?
Tur, kur dzīvi skatīt var no malas
Un kur saulriets satiek jūru?
Tur,kur milzu kalnie liekas mazi.

Vecās latviešu filmas ir tik labas.
Vakar sev galīgi neraksturīgi gulēt aizgāju pusčetros

Ak dieniņās, kā gribās uz dziesmu un deju svētkiem, kaut nu tiktu, ceturtdien skate
http://www.youtube.com/watch?v=yUoo3jhS2J8&feature=related

Man šķiet, es atradu vēl vienu filmu, kas man varētu ļoti patikt. Letters to Juliet
Bet to filmu jau tik daudz sakrājies, ka īsti nezinu, kad noskatīties.

Esam baigās lauķes (respeltīvi pa Fermu ņemamies)Šajā sakarā man prātā ienāca dziesma ko A. un S. dziedāja kkādā trešajā klasīte - Mums ir labi rukšiem būt - nu vai kaut kā tā

Skan Rekviēms sapnim (beidzot skatīšos filmu ^^) un turku mūziciņa

Vispār jau man patīk šis siltais, veldzējošais un skūpstošais lietus. Šodien mazpilsētā uzziedēja pienenes ietinot pāris kvadrātmetrus gaisa medainā smaržā. Apkārt kaut kas virmo - nē, ne smaržas, kaut kas vairāk. Mans bērzs izplaucējis zaļas lapiņas.

Man liekas, ka es kaut ko no sevis esmu pazaudējusi.
Lasu Aizpurieti un kārtējo reizi uzdūros dziļdomīgai rindiņai "Mīlestība ir tik garš vārds, ka visus burtus nekad nesalasīju."
Šodien mūs tā kārtīgi iepazīstināja ar eksāmenu kārtību. Smieklīgi. Uz tualeti mūs pavadīs pie tam vēl fiksēs laiku :D Tas jau tā drusciņ par traku, ne?
Ārā saulains un mājās mierīgi.

Es slēpju savi uzskūpstīto seju

aiz ēnām, meliem, pārskūpstītām rokām,

un mani vārdi dejo riņķa deju

bez sākuma un gala apkārt tavām mokām,

mans mīļotais un mūžam neskūpstītais.

Mēs pieklājīgi paliksim līdz nāvei -

vai ne? - bet lai mūs nosit viena strāva

vai katru savā gultā savandītā

lai vienā stundā mēnessirpis nopļauj.

Es visu lēno mūžu tava topu.

                            (A. Aizpuriete)

Kā būtu būt grafomānam?

Hamster, mīlulīt, es mainīšu dr.lv paroli. Tā biju ārā, kopā ar māsu staigājāmies, bijām Lāču dārzā un tā. Eksāmenu laiks tuvojas daudz, daudz straujāk nekā man gribētos. Cik nu te palikušas? Kādas nedēļas trīs? Uhhh... Man ir TĀDS uzmanības deficīts, gandrīz vai gribētos, lai visi uz mani skatās, iztiktu pat bez visiem izņemot vienu - Ak es, melanholiķe ^^ Patiesībā jau ir tā, ka rokas īsti neceļās neko darīt, pašai savs slinkums baida - gulētu un skatītos griestos, nu nē forši jau būtu bet takš nevar. Būtu jauki, ja šodien mēģinājumā pa ilgiem laikiem ierastos Tapiņš (otrais?!) Da labi. Baigā vēlme kaut kur aizceļot. Braucam? Draudzene ieteica piekrāt naudu līdz rudenim un tad braukt uz Stokholmu, nu kruīzā, nezslikti. Varbūt vasarā ar tētuku uz Eiropu jāaizbrauc. Un VĒĒĒL trakoti gribas salidojumu. :)
Ā. Vo! Man iepatikās divi vārdi: Sebastians un neprātīgi

Man patīk nagulakas smarža un mums ar Rosetu visdrīzākajā laikā ir jāuztaisa fotosesija. Es jau zinu kā...

Bija vēla pavasara pēcpusdiena. Lietus gāza aumaļām un viņa, dusmu pārņemta, skrēja cauri parkam. Viņas sirds dauzījās tā, it kā, tūliņ, tūliņ pārplīstu. Nespēkā atkritusi uz soliņa viņa sāka raudāt. Lietus sitās sejā sajaucot asaras ar savām lāsēm. Viņa nedzirdēja kādu pienākam. Lietus noslāpēja soļu skaņu. Kāds viņu apskāva, kāds, no kura staroja mīlestība. Viņa pagrieza galvu un ielūkojusies šī cilvēka acīs samulsa. Nekad agrāk viņa to nebija pamanījusi. Viņš noskūpstīja viņas asaras, un tad, nespēdams turēties pretī kārdinājumam, arī viņas lūpas. Tad viņš viņai uzsmaidīja, piecēla kājās un uzlūdza uz deju.

Mīlestība ir Dieva vislielākā dāvana cilvēkiem.

...līdz Augstais Kungs ar diviem sudrabpirkstiem
tev lūpu krantēs smaidu iedēstīs
no A līdz Z... Tu jūti? Vien
tavas cirstās bizes ciešais raksts
šo zemi raksturo
visdzīvāk

Šī būs grūtāka nedēļa. Visiem saviem darbiem klāt māsas izņemšana no dārziņa un pieskatīšana.
Šodien vēl lasīšu Kaldupes pasakas un dzeršu zaļo tēju. Un sapņošu, protams, ka sapņošu. Uzminiet par ko, m?

Hei, jauki pavadīts vakars. Dīvaini, ka tieši sapulce man šodien garstāvokli pabojāja.
Rīt iešu uz pirtiņu, cerams, Guna arī ies :)

Ir tāds garstāvoklis, ka gribas skaļi kliegt un raudāt.

Kaut kā bija no prāta izgājis, ka mammai un tētim šodien kāzu gadadiena. Ņu voot, skrēju uz veikalu pēc ziediem un rafaello.


Un tagad dzeru bērzu sulas.

Es te tā iedomājos, ka sen no rītiem nav pīpēts.
Laikam jāaiziet.