| |
[Feb. 10th, 2007|04:01 pm] |
kā man patīk brīvdienās būt darbā. nevians uzmācīga trako zvana vai kādas citu vēlmes un skaņas un vispār būšana šeit uz vietas laikā, kad šo māju apsargā daudz lielāks skaits cilvēku kā te vnk eksistē, sēž pie datoriem vai kā es - strādā.
mana mūzika, mana kafija, mans ritms. |
|
|
| |
[Feb. 9th, 2007|06:17 pm] |
citi varbūt nīdr par aukstumu, mani tas priecē, jo liekas, ka ļoti aukstā vai arī ļoti kartstā laikā apstājas laiks. Imants Ziedonis gan saka, ka tikai mīlestības priekšā laiks apstājas, bet man liekas, te iederas arī aukstumi un kartstumi.
Tiko aiznesu uz ķīmisko tīrītavu māsas gultu. Ar tinti lūk ši bija to nozieķējusi. Ķīmiskā tīrītava izrādās ir sērkociņa kastīte autostāvvietas vidū. Mūžu džīvo Pļavniekos, bet tikai tagad pamazām sāc novētēt visas tās dīvainības, ar ko varētu lepoties. Es, piemēram lepojos ar Dienvidu tiltu un to, ka Slāvu aplis būs 2os stāvos. Tā dēļ visi lēnām sāks gribēt pārcelties uz Pļavniekiem. Un es savu 602. sērijas dzīvokli varēšu notirgot par pusmiljonu. Labi, tas dzīvoklis nav mans, bet tas jau nemaina faktu. Ceru arī uz ātrgaitas tramvaju pa Deglava ielu. |
|
|
| |
[Feb. 9th, 2007|10:59 am] |
|
biezpiens un garneles |
|
|
| |
[Feb. 4th, 2007|10:56 pm] |
|
dzeru "melno nāvi", un lai mazliet apmānītu savu ķermeni, ka dzeru arī ko veselīgu, uztaisu sev arī diezgan labu zaļo tēju. priecājos par visādām skaistām lietām, ar ko esmu iepriecinājusi savu diezgan vienmulīgo dzīvi. skaistas krelles un rožu aromāts. tiko nomazgātas visādas aizdomīgas smaržas no mana nekaunīgā un sagurušā ķermeņa un domāju par to, cik ļoti dzīve izspēlē visādas spēles, apgriežot kājām gaisā visādas situācijas. pirms dažām dienām biju kopā ar cilvēku, kas mani no sirds mīlēja. katrs pieskārien un katrs glāsts drebēja no mīlestības un man par to kļūst skumji, jo mīlestība jau ir tas, kas notiek starp diviem cilvēkiem, kas viens otru mīl. tā rakstīts uz depo tualetes. un nekas cits neatliek, kā atcerēties visādus sentimentālus kadrus no savas dzīves, kad pieskāros kādam citam ar līdzīgām mīlestības sajūtām pirkstu galos, bet viņam tas ir tikai sekss. kod pirkstos cik gribi, bet vasara kļūst tik sāpīga, jo pārāk tuva. |
|
|
| |
[Jan. 31st, 2007|01:52 pm] |
|
tiko deguna galā sajutu baseina smaržu. sapratu, ka ļoti gribu peldēt! |
|
|
| |
[Jan. 31st, 2007|01:47 pm] |
|
tiko secināju, ka ir tikai 2 cilvēki, kuri mani nekad nav kaitinājuši, likuši justies neveikli, radījuši pēkšnu un pārejošu nepatiku, nepamatoti apvainojušies uz mani vai saukājuši par iedomīgo biti. pārējais viss ir pārejošs, bet ne jau tamdēļ savus draugus mazāk mīlu! |
|
|
| |
[Jan. 27th, 2007|02:43 pm] |
| [ | Current Music |
| | Belle&Sebastian | ] |
atkal sev atrodu apliecinājumu jau mūždien novazātajai frāzei, ka kaut ko novērtējam tikai tad, kad tas nav ilgi bijis, zudis vai kaut ka citādi radījis pietrūkšanu, tukšumu, ilgošanos. Nu lūk, es beidzot priecājos par aukstu laiku. Baudu aukstu Latgales gaisu un sirds klauvē, ka jābrauc uz laukiem, kur arī dzan vēsāks kā cilvēku prātu un siržu pieelpotajā Rīgā. manā tašinā tukša burka paštaisītam krējumam, kurš biezāks par biezu zobpastu (tā ka ielikta karote stāv kā stāvējusi) un mandarīni, jo Memmis saka, ēst jau ir - maize un speķis! Ko gan vēl? |
|
|
| |
[Jan. 27th, 2007|12:14 am] |
man netīk tā sajūta, kad sāp acis. iešu gulēt nevis tamdēļ, ka nāk miegs, betgan tamdēļ, lai būtu iemesls aizvērt acis. tās ir pelnījušas būt skaistas un atpūtušās, redzēt skaistu un rosināt uz skaistu.
pēdējā laikā esmu norāvusies no ķēdes, tāpēc uzlikšu sev to jostu ar dzelkšņiem (aizmirsu`, kā to sauca, bet bija ari da vinči kodā) un kādu laiku pavalkāšu.
bet vismaz man vēl joprojām patīk ceļš Rīga - Daugavpils, jo sevišķi, ja ir sakarīgi līdzbraucēji, kuri paņem azotē, ja ir auksti.
viss, tagad domāšu par ācīm! |
|
|
| |
[Jan. 24th, 2007|06:34 pm] |
|
jo vairāk dzīvoju, jo vairāk kā ar āmuru pa galvu saprotu, ka sekss taču nav nekas intīms. |
|
|
| |
[Jan. 13th, 2007|01:06 pm] |
|
tiko izlasīju māsas ierakstu par to, ka kaut kāda keksene esot konstatējusi, ka viņa ir iemīlējusies, jo esot tāds spīdums acīs. vakar līdīgas aizdomas par mani vakar izteica kolēģe una. arī itkā labi izskatos pēdējā laikā un tā. Ak Jūs, trakuļi, mēs vienkārši esam skaistas defoltā |
|
|
| |
[Jan. 13th, 2007|12:34 pm] |
|
pastētmaizītes ar sēkliņām. melnā tēja un klukvasers. žēl, ka pastēte beigusies, tā šorīt ir īpaši garšīga, nobubināja sarmīte, sākot savu brīvdienu rītu. veļas diena, avīžu diena, neko nedarīšanas diena un vakariņas ar vecajiem, labajiem draugiem. kafija. bez cigaretēm. |
|
|
| |
[Jan. 12th, 2007|01:25 pm] |
|
Vakar Raimonds Pauls man uzdāvināja trifeles, šodien uz mana galda smaržo valsts prezidentes un Dailes teātra dāvinātās puķes viņa dzimšanas dienā. Ar nepacietību gaidu arī ziedus no Allas Pugačovas un faksu no Vladimira Putina un Marisa Jansona. |
|
|
| lai nepazūd |
[Jan. 3rd, 2007|11:41 am] |
Par mīlestību, jauno gadu sākot,
par citu it neko - par mīlestību -
par pašu skaistāko un varenāko,
par citu negribu, par viņu gribu.
Tik - vai tā būs? Būs, bet vai ieraugāma?
Vai sajutīšu savās vājās miesās?
Nāks atkal pāri ikdienība rāma
un gurdai vienaldzībai mani tiesās.
Es mīlestību šogad izlūdzos,
šo visu glābjošo un reto spēju.
Ak, man vienalga, kādu man to dos -
kā akmeni, kā krustu vai kā vēju,
lai tikai ir! Lai neņem roku nost
un lai vēl piespiežas pie mana pleca.
Vienalga, lai kā nātre atnāk kost,
tāpat kaut vai aiz paraduma veca.
/Im. Ziedonis/ |
|
|
| |
[Dec. 31st, 2006|10:01 pm] |
sirds turpina tirināties. divas ballīšnaktis pēc kārtas man vairs nav tādas kā agrāk nospļaujoties četras. taču ne jau tamdēļ kārtējo Jauno gadu sagaidu mājās. slinkums arī stāstīt stāstu - kāpēc? vienkārši sakot - nezinu, kāpēc svinēt Jaunā gada atnākšanu tāpat kā Valentīndienu. skatos un klausos visādu ziņu dienestu sagatavotos gada notikumu apskatus un mani visvairāk skumdina divas lietas - žogs pie Brīvības pieminekļa 16. un 25. martā un tuvredzīgie kristiešu idiņi Rīgas Pride laikā. Šogad arī netaisu nekādus gada topus. Dzīve tāpat demonstrē tik mainīgas attieksmes pret visu manī šai gadā, tāpēc pierakstīt šī brīža emocijas, kas pirms tam bija un drošvien pēc laika būs citādas, būtu tik pat liekulīgi kā kļūt par svētulīgu Kristus sekotāju un uzmācīgi ar to piesieties citiem. Visiem, kas no kristīgās ticības neko nesaprot, bet liekulīgi piesienās ar Kristu un mēģina slēpties aiz kristiešu maskām, iesaku noskatīties Poškus filmu Bet stunda nāk vai arī tiešām izdarīt kaut ko labu uz palīdzēt Jura Cālīša jauno Zvaninieku mājas celtniecībai.
Lai gan neesmu nekādas reliģijas praktizētāja, tomēr man liekas, ka kristīgā ticība veido daudz mūsu morāles un tiesisko attiecību pamatus, un man vienmēr ir licies, ka kristietība ir pozitīvisma filozofija, ka kristeitība ir gandrīz tas pats, kas mīlestība Pāvila vēstulēs Korintiešiem. Tā "ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga." Un sūdus vai zobenu rokās tai nākas ņemt tikai tad, ja aiz liekulīgās kristianizācijas vēlmes slēpjas vēlme nostiprināt varu vai kaut kas tamlīdzīgs. Ceru, ka šogad 16. un jo sevišķi 25. martā latvieši varēs nolikt ziedus pie pieminekļa, kas domāju svēts gan kristiešiem, gan pagāniem, gan tiem, kas nav formulējuši savu attieksmi pret jelkādu ticību. Tāpat ceru, ka homoseksuāli orientētiem cilvēkiem izdosies viņiem svarīgais Praids, ka kristiešiem būs mierīgi Ziemassvētki, ka islama ticības piekritēji varēs mierīgi nosvinēt jaunāko Korāna tulkojumu latviešu valodā, pie kā atkal strādā Uldis Bērziņš un ka arī Daugavpilī kādreiz uzaisīs saule. Tāpat ceru, ka pēc dažām minūtēm starta šāviens kārtējam salūtam Pļavniekos 11os vakarā būs pēdējais laika zonā, kur Jauno gadu normāil sagaida 12os vakarā! |
|
|
| |
[Dec. 27th, 2006|11:28 am] |
izrādās, es daudzas problēmas gribu atrisināt ar vemšanas palīdzību. pēdējās dienās mani piemeklējušas mēnešiem nejustas sāpes, tā ka, ja neesmu guļus stāvoklī, reibst galva un vienīgā izeja šķiet - izvemties. dažķārt arī visādās eksistenciālās skumjša pieķēru sevi pie domas, ka gribās izvemties. dažkārt no riebuma - salda, salkana pasaule, gribās klusītiņām piezagties sētmalē vērmeles sarīties un pavemt.
vakar piebeidzu grāmatu par vācieti. tomēr izdēvās repšei manī radīt līdzpārdzīvojumu. salut!
bet es turpinu cīnīties ar reiboņiem un rieboņiem! |
|
|
| |
[Dec. 23rd, 2006|08:01 pm] |
uzmālēju dzidri zilas acis, lai gan līdz šim likās, ka mīļā zilā krāsa uz maniem plakstiņiem neder. es nospļaujos un cenšos pieradināt acis pie visa neierastaa - taisniem matiem, zilām acīm, lūpu krāsas un gariem zābakiem. un šodien arī - pie tīras istabas. aizspriedumi, ka svētki jāsagaida ar baltu galdautu un tīru istabu dažkārt noder.
šodien izdomāju mietpilsoniski pašķaidīties ar naudu. nav žēl iešķiebt arī māsai 30 ls vakara baļļukam. taču jautrais garastāvoklis paliek mikriņa krēslos, jo nesaprotu, kas notiek. šķiet, ka tajā ir kādi 50 dažādu tautību bērni, kas kliedz un īd. tad vēl viena sieviete nesaprotamā valodā histēriksi gandrīz visu ceļu runā pa telefonu. nesen iekāpu taksī, kura vadītājs bija armēnis. lika man klausīties armēņu mūžiku un rādīja, kā viņš armēniski runā pa telefonu. kas notiek? tie ir iebraucēji? lētais darba spēks? līdz šim ar irracionālām sajūtām biju sastapusies vienīgi 15 autobusā, jo tur smaržo pēc slimībām un vienaldzības. Šķiet, ka tā pasažieri ir balsojuši par latvijas neatkarību, bet viņiem pohuj, ka latvija kā solīts, nav tiem iešķiebusi pilsonību. iespējams ka viņi vispār nav aizgājuši uz to referendumu, kura notikšanas laikā man šķita, ka sigulda sākas tur, kur agrāk pretī Saktai bija kafejnīca Sigulda. nav aizgājuši, jo skatījušies kādu lētu komēdiju. man vēl japadomā, kas mani tracina vairāk - trula vienaldzība vai histēriska klaigāšana. abos gadījumos sabiedriskajā transportā nav iespējams gulēt.
nopērku dažus nēģus, lai apstātos darbā un sakārtotu domas. diemžēl kāds nav izdarījis visas lietas un es nekur netieku. neskumstu. iemetu nēģus padusē un iepriecinu sevi ar lašu ikriem. ģimenei noderēs. nolemju nopirkt zābakus. sen bija laiks. iebrienu lielveikalu burzmā. cilvēku tik daudz, ka patiesībā ir grūti atšķirt, kur ir tā nenoteiktā robeža starp origo, stockmann un galeriju centrs. nepanesamais esamības vieglums. nav viegli būt 21. gadsimta sabiedrības lielveikalu paaudzes iedīglim. bet es par to nečīkstu kā izglītotam kulturālam buržujam būtu stilīgi. drīz sāku justies kā manis pieminētajā mikriņā un saprotu, ka nēkāda zābaku pirkšana nesanāks. citi pērk dāvanas draugiem, radiem paziņām, bet es - egoiste - gribu iepriecināt sevi. nesanāks. tāpēc paņemu un nopērku ģimenei tosteri un sev suši vakariņām, šķendējos par garo rindu pie mikriņa, un, atceroties rīta pārdzīvojumu ar ieceļotājiem, buržuāziski noķeru taksi. |
|
|
| |
[Dec. 2nd, 2006|02:31 pm] |
vakar iedzēru 2 enerģijas dzērienus tradicionālā viena vietā un tātad gulēt nemaz negribējas. un es beidzot aizgūtnēm lasīju, tā kā senos laikos. kādso 3os naktī attapos, ka ir taču jāguļ, un jāguļ nevis tāpēc, ka nāk miegs, bet tāpēc, ka tā pienākas.
šodien ir tāda laimīga diena. tas arī viss. |
|
|
| |
[Nov. 29th, 2006|12:58 am] |
šodien viens man zināms vīrs teica, ka lasot grāmatu, ka noteikti ir viena no manām mīļākajām, ko esmu lasījusi. Liekulības tirgus. Mjā, varētu būt viena no.., bet drošvien tikai tamdēļ, ka man patīk lietot šo vārdu savienojumu vietā un dažkārt arī nevietā. Bet tāda paša nosaukuma filma man tiešām patīk.
Bet es gribēju runāt par mīļākajām grāmatām. pirms dažām dienām es pati priekš sevis noformulēju un sapratu, ka manas mīļākās grāmatas ir:
Oldesa Hasklija "Brīnišķīgā jaunā pasaule"
Oskara Vailda "Doriana Greja ģīmetne"
Maikla Kaningema "Stundas"
Tas tā, skaidrībai. Pašai priekš sevis. Nosmejos pati pie sevis un šlurinu bezkofeīna kafiju. Gribu ieliekt rāmjos visādas idejas un rauci pieri par to, ka kāds cits grib ielikt rāmjos mani. Mani arī dusmina fakts, ka jau labu laiku patiesi labi spēju justies tikai mājās. Dusmina ne jau tamdēļ, ka mājas sliktas, bet tamdēļ, ka nemitīgi meklēju sev šeit mieru un izvairos no visādiem pasaules vējiem. Un, ja nu sanāk nokļūt kaut kādās vējavās, tad vienmēr - ērkšķi un asaras. |
|
|
| |
[Nov. 28th, 2006|09:44 pm] |
|
sakiet ko gribat, man NATO baļļuks Rīgā patīk! |
|
|
| |
[Nov. 27th, 2006|03:12 pm] |
|
šķirstu visādus Labu Apetīti nummurus, lai izdomātu, ko īpašu taisīt vakariņās un jā, kā sena atskārsme par Ziemassvētku laiku, nāka atziņa, ka šivakar taisīšu karpu - pildītu karpu. Tiesa, tā kā mātes pagaidām mājās nav, man laikam pirmo reizi mūžā būs pašai tā jānogalina :( |
|
|