| |
[Nov. 26th, 2006|05:51 pm] |
|
pārskatīšanās pēc esmu nopirkusi nevis 2, bet 3 ābolu pīrāgus, tiesa, tas neko nemaina, jo nevaru ieēst pat vienu. sliktas priekšnojautas un stress, trīcēšana, mūžīgi slikta dūša un sirdsāpes liek man pamazām izkāmēt un klusi dzist. |
|
|
| |
[Nov. 26th, 2006|02:45 pm] |
Jau divas dienas esmu izslēgusi telefonu un necenšos izlasīt man adresētās vēstules portālā draugiem.lv, esmu noslēpusies darbā un tiko atcerējos, ka kādu laiku esmu aizmirsusi ēst. pieklājības pēc nopērku maizīti ar garnelēm, zemeņu pienu un ābolu pīrāgu. kafija un miera mūzika. esmu noķērusi iedvesmu aiz astes un mēģinu apslāpēt sevī kņudošo domu - tomēr būt atkal sasniedzamai.
skumstu, ka, lai arī ik palaikam es atrisinu kaut kādas savas dzīves sastāvējušās problēmas, aizvien no jauna tās nepielūdzami atkal uzrodas. vienīgais mierinājums - mājas, lētas filmas un labas grāmatas, acis aizvērtas un asaras. pēdējā laikā mani tik daudz kas neizbēgami skumdina, ka gribas kā vecam sunim kaut kur paslēpties, lai klusi nomirtu. lai arī man apkārt dzīve murskuļo un ir itkā tik daudz cilvēki, tomēr es esmu viena, viena. Viena. |
|
|
| |
[Nov. 24th, 2006|10:10 am] |
|
kā tāds mazs bērns kāroju brīvdienas - iespēju atļauties izslēgt telefonu, aizbraukt, palīst zem segas un apkrauties ar grāmatām. ikdienā es nakstis pavadu savā divguļamajā gultā. agrāk tā gultas puse, kurā neguļu, vienmēr bija gatava tam, ka tajā varētu gulēt vēl kāds, spilvendrānas, spilveni un segas - kaujas gatavībā. tagad esmu otru spilvenu savāksi sev un guļu ar diviem, bet tukšo vietu man blakus aizņem dažādas grāmatas, kuras visas ir procesā - Lato Lapsas grāmatas par Latvijas miljonāriem, Hēges Nakts stāsti, Deloveja kundze un Šekspīra lugu jaunākais tulkojums. Mani plāni mainās tikpat ātri, cik nokrīt sārtās kļavu lapas, tāpēc brīvdienas pavadīšu kādā klusā vietā pie jūras limbažu rajonā, lai grāmatas, kas ir procesā, būtu daudz mazāk un manā gultā atkal būtu brīva vieta |
|
|
| |
[Nov. 23rd, 2006|01:32 pm] |
man ļoti garšo linderman vīns. diemžēl uz manu ierašanos darbā. tas jau ir gandrīz izlakts, tāpēc jāapmierinās ar gardu sieru un arī labu, bet ne TIK labu vīnu. šodien par mani tika atklātas drošvien citiem labi zināmas atziņas -
- man ir laba gaume attiecībā uz ēdieniem un dzērieniem, tāpēc uz veikaliem tiek sūtīti vīri, kas var nest un es - kas norāda, ko nest.
- es patiesībā esmu daudz godīgāka un kārtīgāka kā izskatos, tā saka mana jaunā sirdsapziņa - izbijis eksāmenu organizētājs latvijā |
|
|
| |
[Nov. 19th, 2006|04:31 pm] |
|
ik pa laikam jau kaut kas čakarējas. šorīt centos gulēt ilgi, ilgi, jo miegs ir pats jaukākais, kas varbūt. no rīta noskan atgādinājums, ka jāpasūta sushi, jo vakar gulēt ejot esmu nolēmusi, ka jāpalutina sevi. tā vietā es skatos visādas pasaku filmas un turpinu neēst. manī atkal ir kaut kāds stress, kas pilnībā aizdzen apetīti. virtuvē tikmēr uzmācīgi turpina smaržot cepetis, bet esmu nolēmusi uztaisīt saldu genadīntēju un padar`t savu sv`tdieun patīkami bezjēdzīgu, lūrot dažādos ekrānos |
|
|
| |
[Nov. 15th, 2006|10:17 pm] |
gribu, lai Tu mani tikai pasauc, un es patiešām apstāšos.
notikšana |
|
|
| |
[Nov. 15th, 2006|10:09 pm] |
|
Tu mani dzen |
|
|
| |
[Nov. 13th, 2006|10:27 pm] |
esmu aizrāvusies ar šekspīru. lasot to, šķiet, ka viss tālāksekojošais ir tikai atkārtošanās vai interpretācija. ir arī otra stilīga literatūras snobu līnija - pēc prusta viss jau ir bijis. tātad - šekspīrs un prusts - klasika un 20. gadsimts. saturs ir tikai aprakstīts papīrs, lai dzīvo mākskla!
bet manu mākslas izdzīvošanu traucē ikdiena. tracina, ka darba ir tik daudz, ka pat neiznāk laika pasēdēt populārzinātniskajā portālā draugiem.lv. skatoties, kā visiem zināmais toms n. var stundām truli blenzt datora ekrāna, kamēr man sāk sāpēc galva no nemitīgās skraidīšanas, nu jā, tā skatoties vēl vairāk kļūst nelabi. kļūst nelabi, ka visi foršākie cilvēki pamazām aiziet no manas darba vietas - vienalga vai tā ir mana vai kāda cita struktūrvienība. un tādos brīžos vēl vairāk atliek gaidīt brīvdienas un savus jaunos draugus - šekspīru un prustu! |
|
|
| |
[Nov. 12th, 2006|12:57 pm] |
vakar bija kārtējā Lāčplēša diena, kad es neaizdzedzu sveci sava dzīvokļa logā (tas gan nenozīmē, ka sveci neaizdedzu - uz virtuves galda tā deg gandrīz katru vakaru). bet, kad es biju maziņa, bija lāčplēša dienas, kad es ielieku sveci logā un skaļi pukstošu sirdi krūtīs lūkojos apkārt, vai vēl kādu māju logos šī īpašā "savējo" zīme. dažos bija un tad es bijū tik šausmīgi priecīga. man likās, ka latvja ir kaut kas slepens, jo sevišķi Rīgā. laukos, kur 99% latviešu, Latvija spurdz ārā pa katru zāles stiebriņu, bet šeit - pļavniekos - latvija bija jāmeklē ar svecīšu liesmiņām drēgnos novembra vakaros. un man tas bija svarīgi. likās, ka ja vairs nebūs nevienas svecīšu liesmiņas, pazudīs arī latvija, kuras vēl nebija. tāpēc es vienmēr ļoti labi zināju, kur stāvēja tās vaskainās sveces.
jā, es šodien vairs nepētu māju logus, bet mani nepamet sajūta, ka ja kaut svecīšu liesmiņa varētu palīdzēt mums nepazust, es būšu nomodā pie sava loga un vienmŗe zināšu kur stāv nu jau diezgan glaunās sveces |
|
|
| |
[Nov. 4th, 2006|09:02 pm] |
šodien iztērēju šausmīgi daudz naudas. tik, cik vienā dienā nekad. līdz ar to - no skurbuma bija jāpiemiedz acis, lai neredzētu, kā nauda ripo. Beigu beigās tomēr saņēmos un piestāgāju pie tuvējā bankomāta, lai pārliecinātos, vai esmu atstājusi sev līdzekļus maizītei un sālim. yess. izdzīvošu.
uzvelku savas jaunās rozā brilles, atkorķēju saraknvīnu, ieritinos dazādu stulbu filmu fonā un gaidu friku ar alu |
|
|
| |
[Nov. 3rd, 2006|06:34 pm] |
|
manī ir tāds nemiers un miers vienlaicīgi. klusums pirms vētras. tai pašā laikā - rimtais rats. ja piemēram kāds tagad uzņemu filmu par mani, tad drošvien tagad es stāvētu uz kaut kādas klints un gatavotos plaši atvērt rokas un kliegt. drīzāk jau no sajūsmas kā bailēm |
|
|
| |
[Nov. 3rd, 2006|03:32 pm] |
|
šonakt es pīkstēju kā nosalis kucēns. sapratu, ka, ja neko nedarīšu, tad pamazām zaudēšu balsi. tagad regulāri ēdu kaut kādas jokainas tabletes, par kurām jāatceras ik pēc stundas. |
|
|
| |
[Nov. 3rd, 2006|12:17 pm] |
|
ja esi pieradis malkot labu kafiju, tad dzerot kaut kādu šluru, Tu nevilšus sāc domāt par skumjām. lai glābtos, tiko ar maijiņu pasūtījām sev sushi |
|
|
| |
[Oct. 30th, 2006|10:43 pm] |
|
domāju, ka manām pēdējā laika galvassāpēm ir visai ciešs sakars ar sazvērestības teoriju |
|
|
| |
[Oct. 30th, 2006|10:01 am] |
|
rudens lapu smarža. apledojušas liepu laipas. blēj aitas. un zosis lido prom. zosu klaigāšana virs kādas vecpiebalgas mājām 6dien manī raisīja tādas sāpīgas skumjas. mūžīgais laika rats. |
|
|
| |
[Oct. 26th, 2006|08:33 pm] |
esmu cītīga darbiniece. ja Jums liekas, ka pēc vēlēšanām jāsvin uzvaras vai arī jālaiza zaudējumu brūces, tad tā nebūt nav. tagad strādāju līdz 11iem vakarā un tik un tā neredzu galu darbiem.
šodien runāju ar zinātnieku induli emsi, kurs stāstīja, ka zināšanas ir kā lode - vienam tā lode ir lielāka, citam mazāka. tas, kas apkārt - ir nezināšanas, un, jo lielāka Tava lode, jo lielāka virsmas daļa sastopas ar nezināmo. kurš laimīgāks? lielās lodes īpašnieks vai tas, kam peder mazā skrote? tāpat ir ar darbiem, protams. pati tagad smīnu, kādas banālas un vispārzināmas frāzes te bubinu, taču, tāpat kā bārbijas mēdz būt skaistas, tā frāzes - patiesas. tiesa, jābaidās zaudēt orģinalitāti, kas mūsdienās ir tik pat svarīgi, cik banāli.
es šodien ļoti gaidu nedēļas nogali, mazā. lai svaidītos ar lapām un ceptu kartupeļus ugunkurā, lai smaidītu, atzītos un vēl vairāk - uzklausītu atzīšanās un redzētu visādus mazus naktstaurus cilvēku vēderos. jā vēderos. šodien man viena kolēēge teica, ka man ir raksturīga spēcīga intuīcija, kas arī var sāpināt,. jo cfiti jau to nesaprot un turpina burbulēt, bet es jau nojaušu. labi, tas ir par citu tēmu, bet es nojaušu arī tauriņus. kā latvijā rudens, tā par mani nolaižas priekšnojautas |
|
|
| |
[Oct. 22nd, 2006|02:30 pm] |
lai gan vakardiena pagājusi samērā mierīgi un tātad nav bijui vēlme pēc papildus miega, tomēr šodien pieceļos divos un par to esmu pa galam apvainojusies pati uz sevi. tas nozīmē, ka puse no manas saplānotš dienas ir jau pazudusi. tiesa, es nekad neieplānoju neko tādu, ko varētu nokavēt, guļoti līdz 2iem, taču man patīk lēns ritms.
nu ko, izsvītrošu diendusu un turpināšu būt māju sarmīte |
|
|
| |
[Oct. 21st, 2006|01:16 pm] |
sarīvēju sieru, līdz ar īgni sirdi ija jāsecina, ka maizes jau nav daudz, bet tā, kas ir - nav piemērota siermaizu cepšanai, proti, tā ir rupjmaize. saskumu un nolēmu parakāties pa diezgan pārpildīto ledusskapi, līdz atradu tādus buržuju ēdienus kā mazsālītu lasi un nēģus želejā. līdz ar to - sāku arī izgaisināt domu par to, ka man šodien būtu jāiet uz darbu. nē, es palikšu skaistajā mikrorajonā, lasīšhu aristokrātisku literatūru, ar aristokrātisku skatu aizlīdīšu uz tirgu, kur izvēlēšos dabīgākās pārtikas lietas un izmisīgi pirkšu gailenes. izmisīgi - jo tās skaita savas pēdējās dieniņas uz šīs zemes šogad.
vēl es varu painformēt, ka vakar beidzot biju aizstaigājusi uz dažiem Rīgas klubiem. Man kā kompleksainai būtnei tas bija diezgan svarīgi. pirms tam arī sirsnīgi pasēdējām pie kamīna ar madaru, citiem kolēģiem, vienu Saeimas deputātu un lauri no jaunā laika.
nu jā, izlokot nēģu atliekas no mana šķīvja, secinu, ka man apkārt ir tik inčīgi cilvēki, ka žēl, ka dienā ir tikai 24 stundas un, ka cilvēka ķermeņa iespējas ir ierobežotas |
|
|
| |
[Oct. 19th, 2006|11:48 pm] |
|
jo tad, kad Tu lūgsi, es tiešām apstāšos. |
|
|
| |
[Oct. 17th, 2006|10:38 am] |
|
šodien nav mana diena, jūtos slima, fonā skan šausmīgais Eiropas Hītu radio un man ir slikts garastāvklis. |
|
|