| |
[Oct. 16th, 2006|06:52 pm] |
Turies pie tiem, kas Tev svarīgi un kam esi svarīga Tu, un Tu būsi rimta, skaista un panesīsi visus pasaules smagumus. `
Runājot par smagumiem, man liekas, tādu jau vairs nav. Ja runā par cilvēku attiecībām. Vienkārši tādu skaistu attiecību kā lētās filmās vairs nav. Es pat nevaru iedomāties, kā 2 cilvēki varētu atrast viens otru lielu simpātiju dēļ. un skūpstītos, jo citādi tas lielais emociju kamols žņaudz nost.un tauriņi mudž. Un nav jau arī laika nekādām atiecībām. Mājas ir domātas, lai pārgulētu viens vai pārgulētu ar kādu kopā. Labi, par to es domāju šodien no rīta. Bet vakars, kā jau pie eiropiešiem pienākas, ir domāts apcerēm un domām.Tātad - manas rīta domas nav nekādi paliekoši atmiņu stāsti, bet gan saistās ar kaut kādām vēlmēm (rīts, ausma, āsia, atbilde uz jautājumu - ko es šodien darīšu?)
Nu lūk, mani domu lēveri šodien met visādus kūlmeņus un taisa tiltiņus. Vēl es piemēram domāju, ka daudzas zinātņu nozares domātas tikai to aparāta uzturēšanas dēļ. Pārāk daudz teorētisku konceptu, kas nekur, nekur neesksistē. Tāpat kā neeksistē gandrīz neviena no tām vielām, par ko mēs vidusskolā mācāmies ķīmijā.
Tad vēl es domāju par tirgu un veikaliem. Ziniet, man ir tāda redze, kas sākotnēji apkārt esošo tver kā vienu veselu. Tātad esot pie dārzeņu stenda es to visu uztveru no sākuma kā dažādu krāsu un materiālu kompozīciju - vienotu veselumu. Tikai pēc laika sāku izšķirt atsevišķas lietas - piemēram puķkāpostus, tomātus, brokoļus, visādas sēnes. diezgan ātri izšķiru arī zaļumus. grūtāk iet ar piemērotu bablažānu, vai seleriju un pētersiļu sakņu atrašanu. jo tad uzreiz sākotnēji nekustīgais stāvs aiz kastēm kļūst apbrīnojami kustīgs un uzdod visādus mudinošus jautājumus. bet es vienkārši vēlos skatīt visu mākslas darbu kopsakarībā un tad aplūkot detaļas un varbūt pēc tam arī daļu no sajūtām nopirkt. Stockmanā varu visu netraucēti vērot, bet tad atkal jārauc deguns par mākslīgajām dillēm un paprikām. Nu nav pilnības tā pat kā patiesas mīlas šai dzīvē.
Tad vēl es skumstu, ka madara dambe vairs nestrādās kopā ar mani, skaisto un dzīvelīgo sarmīti, kas nemāk staigāt zosu gājienā. man kaut kā vienmēr ir bijis svarīgi nevis vienkārši kaut ko darīt, bet darīt kopā ar kādu vai līdzās. Lai ir kā Kalniņa dziesmiņā - TU mani dzen. Tādi cilvēki nav daudz, bet ir. Tiesa, pārējie ir džeki. Un es - pediņš |
|
|
| |
[Oct. 16th, 2006|06:27 pm] |
|
viens, divi, trīs, svētki beigušies, tagad sākas liekulības skrējiens. es laikam tā nevaru, tāpēc izstājos |
|
|
| |
[Oct. 9th, 2006|02:15 pm] |
vakar es visu dienu smaidīju par spīti visādiem reiboņiem. artis kamals saka, ka tādi simptomi esot sievietēm, kas ir stāvoklī, bet man nospļauties. tikmēr turpinu saņemt nemitīgos apsveikumus, un man jau sāk likties, ka es esmu partija.
ja ivars lukaševičs tiks ievēlēts par Saeimas deputātu, es aiz prieks nokrāsošu oranžus matus. |
|
|
| |
[Oct. 4th, 2006|11:19 am] |
|
man ļoti patīk Maijas Kūles jaunā grāmata Eirodzīve. Esmu to pat noslēpusi uz sava darba galda, lai ik pa brīdim slepeni lasītu |
|
|
| |
[Oct. 3rd, 2006|09:58 pm] |
|
interesanti, ka par politiku, vēlēšanām, poliiķiem un politiskajiem notikumiem viskategoriskākie un skaļākie viedokļi ir tiem, kas no tā neko nejēdz. skaudība mūs pazudinās |
|
|
| |
[Sep. 30th, 2006|07:50 pm] |
|
pētot līdzšinējo vēlēšanu kampaņu pieredzi, nākas secināt, ka liela nozīme ir pirmdienai pirms vēlēšanām, jo tajā parasti ir īstais laiks un vieta kādam skandālam. tā piemēram kāda labi zināma apvienība LC šāda pirmdienas skandāla dēļ zaudēja visu savu agrāko godību. uzskatu, ka šodienas latvijas ceļš ir tikai kaut kāda vārga atrauga, jo sevišķi par to liecināja kādreizējā miermīlīgā premjera aizsvilšanās un durvju ciršana kādā jauniešu diskusijā. nu lūk, tāpēc ar nepacietību gaidu pirmdienu! |
|
|
| |
[Sep. 28th, 2006|10:00 am] |
|
mazliet saslimu. tagad izbaudu uzmācīgo klusumu mājās. kafija. mana teorija, ka slimīgu var aizgaiņāt tikai ar prātu un mieru, tāpēc neuztrauc fakts, ka mājās nav vienīgās zāles, ko lietoju - tera flu. apkārt ir kaut kāds neatmudžināms zāļu tīkls. manā superīgajā darbā ir arī medpunkts, aizvakar iegāju, lai palūgtu kādu kakla koņu, māsiņa paprasīja, kas man kaiš. atbildu, nu kakliņš mazliet sāp. varbūt ir temperatūra. šī mani nosēdina, mēra temperatūru, skata kaklu un saka, ka jāpagaida ārsts, jo tad man izrakstīs antibiotikas. nekad mūžā neesmu tādus sūdus lietojusi, un tagad man par mazu kakla sāpi grib iebarot antibiotikas. no tā jau tā zāļu industrija dzīvo, ārsti pierod pie medicīnas kompānijudāvātajiem ārzemju ceļojumiem, pacienti - pie tā, ka visādas zālītes atrisinās jebkuru problēmu. stress? skumjas? Tevi nemīl? re ku ir tādas un tādas tabletītes. mums ir aī jaunās tabletes sirsniņu formā! |
|
|
| |
[Sep. 25th, 2006|09:20 pm] |
Mana mamma ir īsta bagātniece, jo iešķieba man naudiņas mobilajam telefonam, tagad es priecājos par tādām tīri materiālām lietām, un vienlaicīgi skumstu, ka nēus jauka attaisnojuma tam, ka mani nevar sazvanīt.
Runājot par manu ģimeni, tad jāatzīst, ka mēs ar māsu vakar nonācām pie secinājuma, ka esam intelektuāļu ģimenes, jo mums visās vietās mētājas grāmatas nevis kaut kādas pudeles, un,ja nu ir pudeles, tad tīri simboliski un noteikti - smalkas pudeles, kas vēl vairāk pasvītro mūsu intelektuālo būtību. Netabildāms šajā skaisti uzburtajā idillē ir jautājums, kāpēc tēvs, kuram ir 2 augstākās izglītības un viena no tām iegūta piedevām vēl ar zelta medaļu komplektā, kāpēc viņš uz māsa rokas uzrakstījis vārdu - dirsa? ģimene tomēr, lai arī dažbrīd neizskaidrojamu aktivitāšu lauks, tomēr mīļa. tas nav tā kā saskarties ar stulbu un ietiepīgu nepateicību, kas pat par pasaules algu neder. visvairāk man nepatīk konkētais nepateicīgais elements, kurš ir nepateicīgs, jo apvainojies, nepateicīgs, jo piezemēts, nepateiccīgs, jo aizspriedumains. |
|
|
| |
[Sep. 18th, 2006|10:47 am] |
man patīk brīvdienas, kad var pabūt citur. vienalga kur, ebt citā vidē. ši nedēļas nogale bija viena no tādām. naksnīgā Rīga aiz sajūsmas par mūsu atgriešanos, uzrīko grandiozu salūtu un ar LNT 10 gadu dzimšanas dienu tam nav nekāda sakara.
daugavpils lēnām kļūst par vietu, kur labprāt atgriezties. jo īpaši liels prieks, ja var atgriezties kopā ar jaukiem ceļabiedriem, uz kuriem ne mirkli nav jādusmojās, jāsarūgtinās vai tml. man vienmēr gribas dīdīties krēslā aiz sajūsmas par pajocīgo daugavpils zīmi - sudraba kaiju - iebraicot pilsētā. ne jau lēkāju aiz kādām emocijām par šo dīvaino metāla izstrādājumu, bet aiz nepacietības atkal satikt, redzēt, dzirdēt, klausīties un tapt iekārdinātai.
atklāju sev jaunu naktsklubu, kur visa daugavpils pie kājām. neviens neliedz divdomīgos acu skatus, skūpstus visur, tikai ne uz lūpām, kaklā košanas un citas lietas no spēles - kurš kuru iekārdinās. es atkal dejoju un esmu neticami dzīvelīga, ka vēl tagad sāp ķermenis no intesīvās kustēšanās. naktī mani arī noskata 2 aizdomīgi vīri, par kuru interesi varu tikai mazliet nojaust. jo daugavpilī izrādās visu nokārto līdās esošie vīri, ir tik dīvaini, ka viņi prasa atļauju līdzās esošajiem - vai drīkst? viss tiek nokārtot klusi un nedzirdami. es mulstu un smaidu un man patīk gulēt uz vīriešu krūtīm.
vai Jūs zināt ko nozīmē ieraudzīt milzīgu mīnu 2 metrus birs savas galvas. tā jau to nevar redzēt, bet, ja paspīdina ar gaismiņu, mīna atklājas. Daugavpils cietokšņa gaiss mani spirdzina, ka jūtos atkal savā ādā, savukārt Jaujenes Daugavas loki liek sasakatīt lokus arī visā ceļa posmā Rīga-Daugavpils, jo sevišķi, ja ir tik sarkanas debesis, kā vakar.
jā, un tagad es apsveru domu, kā varētu pārcelties uz daugavpili |
|
|
| |
[Sep. 17th, 2006|10:57 pm] |
|
iekārdini mani.. atbraucit no daugavpils, es sicinu, ka man ļoti patīk iekārdināšanas spēle. |
|
|
| |
[Sep. 16th, 2006|10:43 am] |
|
pirms brīža paomdos ar domu, ka ir 8. re cik vēl daudz laika līdz prombraukšanai, tātad daudz paspēšhu izdarīt. vēlāk konstatēju, ka pārējie 2 pieejamie pulksteņi rāda citus laikus, līdz beidzot artis kamals ieviesa skaidrība, ka ir pusvienpadsmit. |
|
|
| |
[Sep. 14th, 2006|10:46 pm] |
|
visstulbāk ir ātrāk aiziet no darba, lai izlauztos no spiedīgās atmosfēras un galvassāpēm un pats galvenais - nodotos radošai darbībai mājās..nu jā, izdarīt to visu, un pārnākot mājās secināt, ka nav dzīvokļa atslēgas un nekas cits neatliek, kā 3 stundas dirnēt pļavnieku mikrorajonā, lai sagaidītu pirmo ģimenes locekli ar atslēgu. |
|
|
| |
[Sep. 14th, 2006|01:16 pm] |
|
šodien ir tāda sajūta, ka liels, smags mākonis uzsēdies uz krūtīm. nomācošas sajūtas un atmosfēra, tāpēc ļoti gribu mājās. |
|
|
| |
[Sep. 11th, 2006|09:34 am] |
biju iedomājusies, ka šis mēnesis būs stresa pārpilns, jo tomēr mēnesi pirms ".." un te viesiem tas ir ļoti svarīgi. biju sagatavojusoes uzņemt daudz negācijas, dzirdēt klaigāšanas un citas ar stresa izpausmēm saistītas lietas, taču tā vietā saskaros ar smaidiem, uzmundrinājumiem un laba vēlējumiem.
vakar nolēmu pievērsties kino. septembris esot kino mēnesis, tā saka tie, kas diktē kultūras prakses vadlīnijas latvijā. tā kā ir svarīgi atsaukties uz autoritātēm, tad es cenšos arī tam sekot. vakar biju uz intensīvo filmu Smalkā mīlas māksla, pirms tam iedziļinājos visādos stāstos par grūto dzīvi (piem Dienas, 9.09.2006 nummura 3. lapas raksts par keksu, kas it kā nogalinājis savu sievu un abus dēlus) - tas Tev nav 6dienas vakaros skatīties Pelnrušķītes stāstu. Tā visa rezultātā es nonāku pie kaut kādas paradoksālas neskaidrības - ja publikajā mediju telpā nemitīgi parādās stāti par to, ka dzīve nav rožu dārzs, tad kāpēc man apkārt sēž, pretī skrien un visādos pārpildītos bāros dirn leknas rozes?
bet, atgriežoties pie kino, aiciniet viens otru uz kino, uz BRīvdabas muzeju vai apskatīt Rīgas molus. viss notiek arī ārpus darba, dzīvokļiem un mīļākajām ieskrietuvēm |
|
|
| |
[Sep. 8th, 2006|07:15 pm] |
|
viņs ir iemīlējies sevī, es atkal visos. labi, ne visos, bet daudzos. un mēs abi, tātad, attiecībās esam laikam bezpersoniski. es tikmēr atceros laiku, kad mans dzīvoklis kalpoja par iedvesmu liepājas brāļu un dzelteno pastnieku radošajām izpausmēm |
|
|
| |
[Sep. 7th, 2006|01:26 pm] |
Mani ir pārņēmis 7. oktobra azarts. Būs, nebūs, būs, nebūs. Ir cilvēki, kam šis datums mainīs dzīves līdz nepazīšanai, ja vien paši nevaldīs pār sevi. Mirklī, kad esi 30 dienas pirms, zini, ka katra diena nes kaut ko šausalīgi jaunu, līdz ar to, mazinās katra jaunuma nozīme, un par visiem zināmu jaunumu kļūst tas, ka nav nekā jauna.
vēl, man ir īpašas attiecības ar oskaru vaildu. smalkās kaites. es nevaru paiet garām nekam, kas saistīts ar viņu, un, vienalga kādas kvalitātes, sagrabinu latus un plaukš kurjera rokās vai nožvadzinos uz kāda plastmasas izstrādājuma, kas domāts naudas uzlikšanai. starp citu, tiko iedomājos, kā gan sauc to, uz kā veikalos uzliek naudu, lai kasieris pēc tam to saņemtu? starpnieks? |
|
|
| |
[Sep. 6th, 2006|03:40 pm] |
|
neizsīkstošā enerģija sāk izsīgt, bet es vienalga smaidu un priecājos par lietu. un secinu, pēc filosofu testa es esmu renē dekarts |
|
|
| |
[Sep. 5th, 2006|11:46 am] |
starp divām, saulēm vajag izvēlēties, nevar tā tupēt neizlēmības jūrā.
strādāt patiesībā ir iedvesmojoši, laiks pats visu saliek savās lietās. nemitīgu smiadu par to un cenšos arī strādāt un nemaz neslinkoju kā ierasts. man šodien patiešām patīk strādāt, vēl jo vairāk - ņemot vērā to, ka šis ir tas brīdis, kad palaižam kalna galā nolikto mazo sniega piku. plānots, ka lejā tai jākļūst lielai un spēcīgai.
iedvesmojoši ir arī dzīvot bez telefona, jo cilvēki tad vairs neatļaujas kavēt, zvana tikai tad, ja patiešām kaut ko vajag, jo mājas telefona profils neatļauj boksterēt un ir zināms tikai tiem, kuru balsis es gribu redzēt.
labi, viss, turpināšu strādāt, lai pika ir lielāka. |
|
|
| |
[Sep. 5th, 2006|11:39 am] |
"Es pieņemu viņas, kādas ir, mīlestība nāk smagi un ļoti reti. Kad tas notiek, tās atnākšanas iemesli parasti ir aplami. Cilvēks vienkārši nogurst turēt mīlestību sevī un izlaiž laukā, jo vajag kādu vietu, kur tai iet. Tad parasti sākas nepatikšanas."
Č. Bukovskis |
|
|
| |
[Sep. 3rd, 2006|09:44 pm] |
|
es rīt nogriezīšu matus, kādus 20 centimetrus, bet šovakar mani ir apsēdušas kādu laik nebijušas vakaru galvassāpes, tas laikam tāpēc, ka no rītdienas beidzas mana bezrūpīgā vasaras dzīve ar celšanos 10os. Ja man būtu sarkanvīns, es labprāt tagad to iemalkotu, lai ieliktu daudzpunktus. |
|
|