|
Jan. 27th, 2007|12:14 am |
man netīk tā sajūta, kad sāp acis. iešu gulēt nevis tamdēļ, ka nāk miegs, betgan tamdēļ, lai būtu iemesls aizvērt acis. tās ir pelnījušas būt skaistas un atpūtušās, redzēt skaistu un rosināt uz skaistu.
pēdējā laikā esmu norāvusies no ķēdes, tāpēc uzlikšu sev to jostu ar dzelkšņiem (aizmirsu`, kā to sauca, bet bija ari da vinči kodā) un kādu laiku pavalkāšu.
bet vismaz man vēl joprojām patīk ceļš Rīga - Daugavpils, jo sevišķi, ja ir sakarīgi līdzbraucēji, kuri paņem azotē, ja ir auksti.
viss, tagad domāšu par ācīm! |
|