Cik skarbi! Žēl, ka man tā arī nav iepaticies gatavot. Mamma man pārmet, ka mani bērni nomiršot badā.

(Reply to this) (Thread)

jā, zivs ķidāšana bija kaut kas šausmīgs, jo sevišķi, ņemot vērā to, ka karpas ir neiedomājami dzīvelīga. tā turpināja ik palaikam spurināties arī tad, kad tai vairs nebija iekšu:(
bet gatavot man patīk, agrāk arī nepatika, kas zin, varbūt tomēr Tev pašai ar iepatiksies. Vai arī atliek cerēt uz vīru - pavāru!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tieši šos divus mierinājumus es izmantoju pati pret sevi, lai lieki nepārmestu sev neko pret virtuves fobiju. ;)

Es reiz nobijos no karpas, kas bija uzlikta uz kases iepirkumu lentes Rimi, kad vasarā tur iepirkos. Domāju, ka nu gan esmu galīgi šizo, ka man jau liekas, ka maisiņi sākuši lēkāt, taču ātri attapos, kas tie par brīnumiem.

Un ko tu ar to karpu galu galā izdarīji? Un pats galvenais- kā tā garšoja?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ar karpu man gāja ļoti sāpīgi. mamma, atnākot mājās, gan teica, ka es tirgū varēju palūgt arī to nogalināt, un tad nebūu tādu skatu un stulbu sajūtu.
vissutlbāk bija iegriezt vēderā dzīvai karpai, tad tā sāka šausmīgi lēkāt, uz virtuves grīdas atstājot zaļu šķidrumu. vēl pretīgi bija ar rokām ņemt ārā visas tās iekšas. manans rokas asiņainas un sajūtas diezan nožēlojamas. labi, ka pārnāca mamma un palīdzēja man to nomazgāt, citādi jutos jau galīgi emocionāli iztukšota. bet zivs izdevās lieliska, tiesa šoreiz ēdot to, nemitīgi bija jāatceras mani viis iepriekšējie darbi un tas neļāva justies labi

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet nu tev ir pieredze. Vari lepoties. :)

(Reply to this) (Parent)