sarkanvilks

04:06 pm: Spoilers

Andruss Kivirehks
Rijkuris jeb Novembris

– Kālabad tev tas altāris bija jāskrāpē? – ragana ecējās. – Tu tak zini, ka tā ir svēta vieta!
– Protams ka zinu! Tālabad jau arī skrāpēju! Tas  zelts ir svēts, un runā, ka ja ar to samaksātu krogā, tad zelts slepus atkal atgrieztos kabatā savam saimniekam. Tādejādi var mūždien triekt uz letes vienu un to pašu zelta gabalu, bet no tā netikt nabadzīgākam ne kripatiņas.
– Nezinu, es gan neesmu neko tādu dzirdējusi. Kā tad tas zelts tev nonāktu atpakaļ kabatā? Aizstaigātu, vai?
– To atnestu Jēzus, – Otis prātoja. –Tas tak ir svētīts zelts.
– Kas tev to sastāstijis?
– Viens latvietis.
– Nuja, tici vien, tici šiem! Latviešiem mutes ir samainītas vietām ar pakaļām, no tām cits nekas ārā nenāk kā sūdi vien.


Tags: grāmata