Grāmatā aprakstītie vilkači figurē visos stāstos, un visur tiem piešķirts vienāds izskats. Acīmredzot, mūsu vilkači nav vis ļoti lieli vilki, kas cīnās ar vampīriem vai zog jaunavas, bet gan apmēram trīs metrus gari vīri mūka apmetņos ar ģindenim līdzīgu vilka galvu. (Trūkst tikai izkapts) Šie vilkači pēc autora domām ir kāda nezināma pirmspēka pārstāvji, kas nav ne īsti labi, ne ļauni. Viņu galvenais uzdevums ir gādāt par kārtību mežā, un tie bieži mēdz naktīs zāģēt miroņus, kas dzīves laikā darījuši ļaunus darbus, bieži vien saistītus ar meža iznīcināšanu. Tomēr, ja cilvēks sliktu nav darījis un ir ticīgs, viņam nav jābaidās. Vienā no stāstiem kāda sieviete atminas, kā redzējusi miroņa zāģēšanu, bet tas neesot bijis baigi, drīzāk gan “omulīgi” (viņas pašas vārdi)…
Tags: ralfs kokins
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}